– Konkrēti – jūs nākat pie varas, atverat tādu un tādu fabriku? Deniņa kungs jau grasījās pie austrumu robežām uzcelt veselu metanola pārstrādes kompleksu. 52
– Megaprojekti neīstenojas vienā gadā, bet tie uzņēmēji, kuri šobrīd grib ko uzsākt, paši sitas, kā var, mēģina sarunāt investorus. Reizēm izdodas, bet uz valsts atbalstu gan viņi daudz necer. Bet, ja šāds ap “Saskaņu” esošs bloks nonāk pie varas, pirmais, kas jādara – jāpārskata budžeta struktūra. Ja valdošie vairāk vai mazāk mainās, tad uzvarējušie vienmēr caurskata budžeta dalījumu. Ja pie mums visu laiku pie varas ir viens un tas pats labējais “Latvijas ceļš”, kas ik pēc laika pamaina cilvēkus un citādi nosaucas…
– … “Vienotība” valda.
– Tā pati “Latvijas ceļa” politika ar to pašu neoliberālismu un padevību Rietumu kapitāla interesēm.
E. Līcītis: – Ziniet, es gan “Saskaņas” sarakstā atradu Kārli Leiškalnu – kā “LC”, tā TP biedru. Viņš ir jūsējais!
– Leiškalns ir Vidzemes listē. Idejiskā saistība ar partiju lielākai daļai politiķu ir zudusi. Partijas maina pēc pieprasījuma un personiskā izdevīguma. Leiškalns strādā Rīgas brīvostā. Viņam priekšnieks Ameriks. Un, ja priekšnieks Ameriks, tad apkārtējie pēc īsa brīža kļuvuši par “Gods kalpot Rīgai” biedriem.
– Tad jau tiem cilvēkiem ir taisnība, kuri šaubās, vai tik “Saskaņa” nav pārģērbusies par sociāldemokrātiem, bet pārliecība – sīka vienība!
– “Saskaņa” nav pārģērbusies. Piekrītu, ka var sameklēt dažus cilvēkus kā jebkurā sarakstā, kuriem ir svarīgi būt pie varas, bet tamdēļ nemainās programmā rakstītais. Turklāt pozitīvais ir Rīgas piemērs, kur divas partijas spēja apvienoties, darīt darbus uz sociāldemokrātiskas programmas bāzes.
– Jūs teicāt, ka turaties pie partijas līnijas. Kolīdz bija beigušās iepriekšējās vēlēšanas, tā Ušakovs ar Urbanoviču pie labējiem klāt – taisīsim kopā valdību! Vēl nebija noslaucīti uzraksti Rīgas autobusiem aizmugurē – valdošajiem galvas nost! Labējā politika galīgi aplama! Paši vadoņi bija ar mieru nosviest svēto sociāldemokrātiju malā, lai tikai tiktu valdībā.
– Tur jau ir tā lieta, ka daudzpartiju sistēmā bez kompromisa un piekāpšanās koalīcijā nevar tikt.
Kad Eiropā vēlēja priekšniekus – tur arī velns ar eņģeli vienojās, ja vajadzēja! Neatkarīgi no tā uzskatu, ka “Saskaņai”, lai sevi apliecinātu, tagad ir milzīgs uzdevums iekļūt valdībā.
– Minējāt, ka ap “Saskaņu” varētu veidoties kāds bloks. Kāds tas būtu – pēc jūsu prognozes?
– Izskatās, ka “Saskaņa” kļūs uzvarējusī partija šīs Saeimas vēlēšanās. Un, ja ievērojami liels vietu skaits iegūts, tad aktuāls būs jautājums par uzvarējušās partijas būšanu valdībā.
V. Krustiņš: – Nu tad vēlreiz – jūs tiekat pie varas, un, lūdzu, vai izveidosiet kaut vienu jaunu, skaistu, ražojošu uzņēmumu?
– Viens no pirmajiem darbiem ir Latvijas attīstības bankas izveidošana. No kurienes tai ņemt lielus līdzekļus, lai valsts stimulētu ražošanas atjaunošanu? Viena kabata – no otrā pensiju fonda. Otra kabata – no Latvijas Bankas septiņiem miljardiem, kuri tai stāv un no kuriem tikai 300 miljoni pārskaitīti Eiropas Centrālajai bankai sakarā ar pāriešanu uz eiro. Trešā kabata – valsts budžeta investīcijas, bet tās varētu nebūt lielas. Tā piepildīta banka var sākt skatīties, kuriem uzņēmumiem ko dot.
E. Līcītis: – Nauda stāv komercbankās, nauda stāv pensiju fondā un tā stāvēs attīstības bankā – jo kur pretī ir tie perspektīvie, ienesīgie projekti, kuros vērts un droši var ieguldīt valsts naudu?
– Ir reālas lietas, kurām projekti praktiski ir gatavi. Ilgstoši strādādams Koksnes ķīmijas institūtā, redzu iespēju uzcelt Latvijā vairākas modernas rūpnīcas, kur koksnes ķīmiskās pārstrādes rezultātā var iegūt ķimikālijas, kas kalpo par izejvielu daudziem moderniem materiāliem. Koksne ir produkts, kas dabā atjaunojas un kā Latvijā pietiek. Visvienkāršākais priekšstats par Latvijas mežu izmantošanu ir – vedam baļķi uz ārzemēm. Otrs – sazāģējam, taisām mēbeles. Trešais – ražojam celulozi. Nevis gigantiskā ražotnē, kādu savulaik plānoja, lai izlaupītu mežu bagātības, bet piemērotā ražotnē, kādu tepat blakus par 200 miljoniem eiro uzcēla Igaunijā. Tur ar vienkāršāku metodi ražo ne pārāk labu papīru, bet tam ir liels noiets Indijā, Ķīnā. Taču privātam iniciatoram komercbankas bez garantijām, ķīlām nedos 200 miljonus, lai nopirktu tehnoloģijas, uzceltu rūpnīcu – tas iespējams tikai ar ārvalstnieku ienākšanu vai ar valsts atbalstu. Un tādā objektā būtu vismaz 500 darba vietu.
E. Līcītis: – Mēs jūs pārtraucām tai vietā, kur sākāt, bet nepabeidzāt domu par nepieciešamo budžetu revīziju, “Saskaņai” nākot pie varas, iegūstot finanšu ministra amatu.
– Esmu bijis tādā situācijā, kad veidojām valdību ar “Saimnieku”. Bija iets cauri bankas “Baltija” krīzei. Un ko finanšu ministrs dara kā pirmo? Ņem un caurskata jau izstrādātā budžeta metus atbilstoši to partiju programmām, kas veido jauno valdību.
– Straujumas un Vilka sastādītais budžets ar trīs gadu perspektīvu nebūs? Būs revīzija?
– Tāds tas nevar būt, ja runājam, ka daudz vairāk naudas vajag veselības aprūpei, izglītībai, zinātnei un pensiju indeksēšanai. Tad budžets jācaurlūko, jāmeklē, kur līdzekļi tiek lieki tērēti. Varbūt, piemēram, pērkot 75 vecas bruņumašīnas? Ja tāda tehnika tiešām vajadzīga, tad jāļauj valstij nepieciešamo summu aizņemties, nevis ņemt no budžeta. Vējonis tagad saka – viņam vajadzēšot raķetes. Atkal simts miljonu. Labi, ja vajag bruņoties, tad jāaizņemas. Mūsu valsts ārējais parāds pašreiz ir 37%, kamēr citām valstīm tas ir daudzreiz lielāks.
