– Un ko tagad Latvijai darīt? Turēt muti? Labi, mēs esam tālu nost, kāda mums daļa, kas notiek ar Krimu un Dienvidukrainā – ko smērēsimies! 52
– Mēs savu viedokli varam izteikt, pievienojoties kopējai ES pozīcijai. Un šo pozīciju veido grūti. No Francijas, Vācijas uzņēmējiem nav atbalsta sankcijām, nav skaidrs, kāds būs sankciju iznākums.
– Tad jau Rinkēvičam taisnība – nav nosodāmi tie, kuri, būdami Latvijas pilsoņi, atbalsta Krimas aneksiju.
– Ir lietas, ko Rinkēvičs var un ko nevar izdarīt. Viņš izvairās un negrib nosodīt vietējos cilvēkus, jo domā par vēlēšanām. Bet viņš var neļaut iebraukt trim dziedātājiem, kas iztaisa lielu nesmukumu un nulli iznākumā. Patiesībā ir jārunā par caurkritušu integrācijas politiku, jo pie varas nav bijusi neviena partija, kas gribētu to praktiski realizēt. Varas partijām izdevīgāk ir izmantot etniskās pretrunas varas iegūšanai, kas ir pretrunā ar sociāldemokrātijas principiem. Latgalē neesot pieejama Latvijas televīzija, bet uztverami visi krievu kanāli – kas pie tā vainīgs? Valdība vainīga!
– Vai visā nopietnībā domājat, ka integrācija būtu atjaunojama, jo visi taču spriež, ka tā caurkritusi?
– Caurkritusi kaut vai tāpēc, ka pie varas nav notikusi partiju, grupējumu rotācija, kā tam vajadzētu būt.
– Bet pat ievērojamais Muižnieks mēģināja integrēt bez panākumiem!
– Kaut no Amerikas nācis, viņš viens no nedaudziem mēģināja pieturēties starptautiskā praksē aprobētiem paņēmieniem, saprazdams, ka nevar teikt kā daži NA biedri – mēs viņus vagonos vedīsim ārā.
– Neviens nav teicis, ka vedīs ar vagoniem ārā. Ir teikuši – ja kādam te liekas tik slikti, lai brauc prom.
– NA biedri daudz un dikti runājuši par lietām, ko nevar izdarīt. Bet, ja nevar izdarīt, tad par to nevajag runāt.
– Labi, atgriežamies pie vēlēšanām. Kāpēc apzinīgiem cilvēkiem būtu jābalso par Kreitusa pārstāvēto partiju?
– Kaut vai tāpēc, ka mūsu programma ar pirmajiem teikumiem saka – pietiek apgriezt līdzekļus medicīnai, izglītībai, zinātnei. Mūsu piedāvājums ir steidzami veidot budžetu citādi, lai šīm nozarēm, kas ir “slimā” stāvoklī, lietas uzlabotos.
– Bijāt finanšu ministrs – ko jūs kā praktiķis labotu? Atņemsiet bagātniekiem, dosiet nabagajiem?
– Kaut gan piedāvājums ir ieviest progresīvo ienākuma nodokli, tas nav jāuztver, ka ņemsim nost. No kaut kāda līmeņa var sākt to nodokli piemērot.
– No kāda līmeņa?
– Summu viennozīmīgi nepateikšu. Jāskatās kompleksi, kaut vai to, ka Latvijā minimālā alga ir 320 eiro, kamēr Vācijā – 1300 eiro. Vidējā alga Latvijā ir 700 eiro, līdz ar to progresīvajam ienākuma nodoklim jāsākas no lielākām summām, piemēram, kritērijs varētu būt ministra alga. Bet galvenais mans interešu lauks ir – ražošanas attīstība valstī. Vai varam uzcelt šeit nopietnus uzņēmumus, vai var būt valsts programma ražošanas attīstībai Latvijā? Es piedalos Stratēģisko pētījumu un vadības centra darbā, kur strādājām pie jaunā NAP plāna. Iesniedzām 250 priekšlikumus, kurus visus iekļāva, un mana daļa tur bija – industrijas attīstība, kādos virzienos tā varētu iet. Runa nav par gaterīša atvēršanu, bet par rūpniecības uzņēmumiem, kuru produkcija ir ar lielu pievienoto vērtību un pieprasīta ārvalstu tirgū.
