Kreituse: Pozņaka kungs “nopirka” vietu EP par 400 tūkstošiem eiro. Vai tā ir adekvāta summa? 163
“Ir ļoti jauki, ka Pozņaka kungs tagad lepojas ar to, ka viņš ir ievēlēts Eiropas Parlamentā, bet es labprāt no paša Pozņaka kunga dzirdētu, kā viņš vērtē, viņš “nopirka” šo vietu Eiroparlamentā, jo partija maksāja par reklāmu. Tie bija 400 000, vai tā ir adekvāta summa, ko tērēt no Latvijas vēlētāju naudasmakiem?,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” izsakās politoloģe, profesore Ilga Kreituse.
Tā nauda, ko partija samaksāja par vēlēšanu kampaņu, ir ņemta no Latvijas valsts budžeta, kas veidojas no Latvijas iedzīvotāju nomaksātajiem nodokļiem.
“Otrs kuriozs par naudu – tagad ZZS skaidro, ka viņi veica sava jaunā līdera iepazīstināšanu ar tautu. Šī iepazīšanās mums izmaksāja 270 000 eiro,” viņa min.
“Cik maksā varēšana, gribēšana un kur ir godaprāts pašām partijām?” Kreituse retoriski jautā.
Ja Makrons atlaida parlamentu Francijā, tāpēc, ka zaudēja vēlēšanas, vai valdībā ir jāsēž tiem, kuri zaudēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā un pie tam smagi? “Tas ir jautājums ZSS, jo vēlēšanas nav nekāds studiju process, kurā izglītojam jaunos speciālistus,” viņa teic.
Jau ziņots, ka no “Apvienotā saraksta” (AS) Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētais Reinis Pozņaks tomēr neiekļausies Eiropas Tautas partijas (ETP) grupā, tā vietā izvēloties Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupu.
ETP grupā EP jau ilgus gadus strādā “Jaunās vienotības” (JV) politiķi, savukārt ECR grupā – Nacionālās apvienības (NA) politiķi Roberta Zīles vadībā. EP politiskās grupas īsteno principu, ka tajās jau esošie politiķi var noteikt, vai tajās uzņemt jaunpienācējus, attiecīgi JV ietekmētu lēmumu, vai Pozņaku uzņemt ETP grupā, savukārt NA – lēmumu par ECR grupu.
Pozņaks aģentūrai LETA sacīja, ka lēmumu izdarījis pēc sarunām ar NA, kurās guvis pārliecību, ka ECR grupā varēšot būt krietni produktīvāks nekā “milzīgajā ETP grupas mehānismā”. ETP jau vairākus sasaukumus ir lielākā frakcija EP. Arī jaunajā sasaukumā tā būs lielākā frakcija ar aptuveni 190 deputātiem no 720. Savukārt ECR cīnās par trešās lielākās frakcijas godu ar aptuveni 70 deputātiem.
Iepriekš Pozņaks lēsa, ka EP viņš varētu strādāt ETP politiskajā grupā. Taujāts, vai viņam bijušās sarunas ar JV par iekļaušanos ETP grupā un varbūt izgaismojušās kādas nesakritības viedokļos, Pozņaks atbildēja noliedzoši.
“Pēc sarunām ar Nacionālo apvienību, kas EP ietilpst ECR, man radās pārliecība, ka ECR es varētu būt krietni produktīvāks nekā milzīgajā ETP mehānismā, kas it kā ir ietekmīgāks, bet kļūt par vienu sīku skrūvi visā lielajā mašīnā es negribu,” teica Pozņaks, piebilstot, ka saredz iespēju ECR grupā vairāk strādāt un virzīt uz priekšu jautājumus, kas attiecas uz aizsardzību un atbalstu Ukrainai.
NA priekšsēdētāja vietnieks un valdes loceklis Roberts Zīle, kurš arī aizvadītajās EP vēlēšanās ir atkārtoti ievēlēts EP, sociālajos tīklos Pozņaka lēmumu paslavējis, sakot, ka viņš “lietu patieso būtību sajūt ātrāk nekā pamatstraume, it īpaši Ukrainas kontekstā. Gluži kā ECR, kas gadiem brīdinājuši par Krievijas riskiem arī tos, kam rozā brilles krita nost lēni”.
“Kopā kā nu jau lielākā Latvijas delegācija EP ar enerģisku, eiroreālistisku sparu drošības un dalībvalstu nacionālās ietekmes stiprināšanā. Kas labi Latvijai – ir jābūt labi arī Eiropai,” saukļos runājis politiķis.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka EP no Latvijas ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, kas pārstāv “Jauno vienotību”, Ivars Ijabs no partijas “Latvijas attīstībai”, Roberts Zīle un Rihards Kols no Nacionālās apvienības, Vilis Krištopans no partijas “Latvija pirmajā vienā”, Pozņaks no partijas “Apvienotais saraksts”, Mārtiņš Staķis no partijas “Progresīvie”, Nils Ušakovs no partijas “Saskaņa”.
