Kreituse par Osipovas neapstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā: Neredzu šeit nekādu traģēdiju 90
Līga Abakuka, TV24
“Es šeit neredzu nekādu lielu traģēdiju, es esmu pārsteigta par radīto satraukumu, ko saista ar konstitucionālo un politisko krīzi. Es šeit neredzu nekādu konstitucionālo krīzi. Varbūt ir nepareizi, ka Latvijā tiesnesi amatā ieceļ politiska institūcija, kas sastāv no politiskajām partijām, bet šobrīd tā Satversmē ir noteikts,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” neizpratni par radīto sašutumu par Osipovas neapstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā pauda RSU profesore, politoloģe Ilga Kreituse.
Kreituse raidījumā norādīja, ka šis ir normāls process kādu valstī paredz Satversme, kur gala vārdu saka Saeima. Saeimā ir ievēlētas politiskās partijas, kuras pirms vēlēšanām ir teikušas, ka tās realizēs savu politisko programmu un atbilstoši tam kā cilvēks sevi pasniedz sabiedrībā, partijas arī rīkojās.
“Es šeit neredzu nekādu lielu traģēdiju, jo tiek ievērots šis princips. Kā to vērtēt no profesionālās puses, tas ir cits jautājums, bet nekas ārkārtējs nav noticis,” pārliecināta ir Kreituse.
Profesore norādīja, ka līdzīgs precedents bija ar Maizīša kungu (Saeima atkārtoti neievēlēja Jāni Maizīti ģenerālprokurora amatā), kurš arī esot izgājis cauri visam, bet nonākot Saeimā uz balsojumu par apstiprināšanu amatā, viņu tajā neapstiprināja. “Ja man atmiņa neviļ, tad Osipovas kundze nav vienīgā, kas nav apstiprināta tiesneša amatā,” turpinot sacīja politoloģe.
Kreituse arī atgādināja, ka Osipovas kundze nav Satversmes tiesas priekšsēdētāja, viņa ir bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, kurai beidzies termiņš. “Viņa nav tiesnese, viņa ir tiesneses amata kandidāte.”
“Es esmu ļoti pārsteiga par šo satraukumu, ko saista ar konstitucionālo, politisko krīzi, es šeit neredzu nekādu konstitucionālo krīzi,” vēlreiz uzsvēra politoloģe.
Kreituse gan raidījumā vērsa uzmanību uz citu lietu, proti, ka, varbūt esot nepareizi tas, ka Latvijā tiesnesi amatā ieceļ politiska institūcija, kas sastāv no politiskajām partijām, bet šobrīd tā Satversmē ir noteikts. “Tie, kas notiekošo šobrīd kritizē nesaka, ka sistēma nav pareizi, bet visi pēkšņi ir sašutuši kāpēc partijas tā rīkojās, bet tās rīkojas atbilstoši savām programmām.”
“Kamēr mums arī prezidentu vēl Saeimā esošās partijas, tikmēr es neredzu kā var mainīt šo sistēmu pēc būtības. Prezidentam tad vajadzētu būt neatkarīgam no politiskajām partijām, viņam vajadzētu būt tautas vēlētam prezidentam, tad arī būtu iespējama diskusija par to, ka prezidentam ir gala vārds jautājumā par tiesneša atbilstību amatam,” nobeigumā sacīja RSU profesore.
