Kreituse: Par krievu skolu protesta akcijām, ministrijas durvju dedzināšanu esam aizmirsuši, bet nav tik traki! 0
“Mēs gulējām uz lauriem, ka mums nacionālo protestu valstī vairs nenotiek, mēs par krievu skolu protesta akcijām esam aizmirsuši, par dedzinātām Izglītības ministrijas durvīm esam aizmirsuši, šķita, ka viss labi,” TV24 Speciālizlaidumā ar viedokli dalās Ilga Kreituse, RSU profesore, politoloģe.
No otras puses viņa saka, ka Latvijā nav ļoti slikti, nevaram runāt par nacionālo naidu, grautiņiem, mums nav skinhedi, kuri ietu ielās sist latviešus vai nav latviešu, kuri sistu krievus. “Latvijā nekad tas nav bijis tipiski!”
„Pat 1905. gada revolūcijas laikā, kad Ukrainā notika ebreju grautiņi un nogalināja cilvēkus tāpēc, ka viņi pieder pie šīs tautības, Latvijā nekad nekas tamlīdzīgs nav noticis un mēs par tādu nacionālā naida iekšējo kurināšanu Latvijā praktiski nekad neesam runājuši, bet to, ka šobrīd vajadzētu izlīdzināt šo situāciju, ka ik pa laikam kaut kas uzliesmo sadzīviskā līmenī, bet tas ir saprotami un to nevajadzētu lielu nacionālu iekšēju problēmu, bet tas vispirms ir cilvēku kultūras jautājums,” viņa uzskata.
Kreituse stāsta, kas viņu Ukrainas kara laikā vēl pārsteidzis pat vairāk.
“Mūsu inteliģence pilnīgi brīvi lieto visrupjākos vārdus, ja tas ir izskanējis no karavīru mutes krīzes situācijā, kāpēc to vajag publicēt kā tādu saukli, es domāju, ka tas ir apkaunojums.
Mēģināt tulkot šos krievu valodā izskanējušos lamuvārdus, latviskot un popularizēt, es pat kaut kur lasīju ziņu, ka veidot latviešu valodas lamuvārdu vārdnīcu, es domāju nu pasarg’ Dievs, mēs netiekam ar latviešu literāro valodu galā.
Nevajag lielīties ar rupjību un naidu! Tas jau ir tas integrācijas jautājums, ne tikai starp valodām, bet arī vecuma grupām!” politoloģe saka.
