Kreituse par izglītības ministri: Jo cilvēks vairāk lieto svešvārdus un apaļos apzīmējumus, jo mazāk orientējas problēmā, par ko runā 93
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ir teikusi: “Mūsu mērķis ir ikvienam bērnam Latvijā neatkarīgi no viņa dzīvesvietas nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē. Lai labākā skola ir tā, kas tuvāk mājām.”
“Motivēts pedagogs ir tad, kad cilvēks vēlas šo darbu darīt un vienlaicīgi saņem atbilstošu novērtējumu savam darbam,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” norāda Ilga Kreituse, RSU profesore, politoloģe.
Viņas teiktajā ir pretrunas, viņa uzsver.
Ilgstpējīgs nozīmē vismaz 20 gadi, praktiski tā ir vesela paaudze. Vai mēs 21.gs. varam pateikt, ka tas, kā mēs strādājam šodien, būs ilgtspējīgi pēc 20 gadiem, tas ir absurdi.
Te ir pati pretruna – es skolu slēgšu, bet vienlaikus teikšu, ka tev tā ir blakus, viņa skaidro.
Tie, kas skaidro savus, lēmumus, padomājiet, ko jūs runājat, sakāt, lai cilvēki beidzot sāktu saprast un ticēt tam, jo šīs tukšās frāzes ir pārņemta vēsturiskā pieredze – daudz runāt, lietot svešvārdus un galā nepateikt neko, ko cilvēks saprot, I.Kreituse norāda.
Jo cilvēks vairāk lieto svešvārdus un apaļos apzīmējos, jo mazāk orientējas problēmā, par ko viņš runā. Man šķiet, ka šobrīd par izglītības ministri mēs varētu teikt to pašu, viņa pauž savu viedokli.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotā ziņojuma par skolu tīkla optimizācijas plāniem izteica Ministru kabinetam (MK) savas bažas par dokumenta sasteigtību un trūkumiem tajā, ziņo aģentūra LETA.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka dokumentā ņemti vērā tikai kvantitatīvie, nevis kvalitatīvie kritēriji, tāpat esot nepieciešams pārskatīt pašvaldību sadalījumu pa pakāpēm, kā arī nav nekādas skaidrības attiecībā uz finanšu un cilvēkresursiem.
LPS pārstāvis Vents Armands Krauklis (“Vidzemes partija”) uzsvēra, ka būtu jāharmonizē datumi, līdz kuram pašvaldībām ir jābūt skaidrībai par skolu ekosistēmām pierobežā un līdz kuram tiek izstrādāta Eiropas Savienības (ES) robežas atbalsta programma, un tāpat jābūt skaidrībai par atļauto vidusskolēnu skaitu pierobežas skolās. Savukārt LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure sacīja, ka ziņojums būtu jālabo atbilstoši panāktajai vienošanai par pašvaldību dalīšanu līmeņos.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka informatīvais ziņojums ir grafiks jeb “ceļa karte” tam, kādi ir nākamie soļi, kas jāveic, lai realizētu skolu tīklu optimizāciju, un finansēšanas modelis būs viens no tiem, taču tas nav esošā ziņojuma darba kārtības jautājums.
“Mēs nevaram kaut ko abstrakti apgalvot, nezinot cik un kam mēs piekrītam. Mēs varam runāt par finansēm, kad ir grafiki un skaidrība. Par finansējuma modeli mēs varam runāt tikai, ja apstiprinām so “ceļa karti”, un tas tad būs nākamā gada budžeta jautājums. Tā nav šī brīža tēma,” uzsvēra Siliņa.
To pašu uzsvēra arī Anda Čakša (JV), norādot, ka vispirms ir jāpieņem informatīvais ziņojums un nākamais solis būs izstrādāt finansēšanas modeli.
Jau ziņots, ka noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits, paredz IZM informatīvais ziņojums “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”, kuru otrdien valdība pieņēma zināšanai.
Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.
