Kreituse: Man šobrīd ir šausmīga vilšanās izglītības ministrē un arodbiedrībā 86
“Man šobrīd ir šausmīga vilšanās izglītības ministrē [Anda Čakša (JV) – red.] un arī arodbiedrībā, jo pamats, kam vajadzēja notikt – beidzot vajadzēja noteikt, kas veido pamatā pedagoga algu? Pašlaik mums ir atkal diskusija, grafika sastādīšana, saskaņošana. “Jaunā vienotība” – Kariņa kungs un Ašeradena kungs – vadīja Izglītības komisiju Saeimā, ja – Ašeradena kungs, vienā balsī savā priekšvēlēšanu programmā ierakstīja: pedagoga atalgojums ir 120% pret vidējo algu valstī. Kur tas ir pazudis? Kāpēc Čakšas kundze, un es nesaprotu arī, kāpēc Vanagas kundze [LIZDA vadītāja – red.] tagad neuztur šo prasību?” tā TV24 raidījumā “Dienas personība” sacīja Rīgas Stradiņa universitātes profesore un politoloģe Ilga Kreituse.
“Un tas būtu ļoti normāli, ka pedagoga alga ir piesaistīta pie vidējās algas valstī, un mainoties vidējai algai, mainās šis te finansējums pedagogam. Un nav jābūt ne grafikam, un nav jābūt ne saskaņošani, ne streika komitejai un kārtējai baidīšanai – streikosim un nestreikosim, un tā,” komentēja Kreituse.
Pedagoga algu jautājums ir tikai viena lieta, par ko sašutusi Kreituse un, kas viņai ir “pilnīgi nesaprotama, kāpēc ap šo visu notiek atkal tāda muļļāšanās”. Savukārt otra lieta, par ko Kreituse uzsvēra raidījumā, ir lauku skolu pedagogi.
“Man kaut kur pat gribētos atvainoties lauku skolu pedagogiem par to norādījumu, ka laukos nevar iegūt kvalitatīvu izglītību, vienkāršoti sakot. Es gribētu teikt: nevajag tā runāt, jo tā tas nav! Ja mēs skatamies uz studentiem, es jau teicu, mums vienu gadu labākais maģistrs universitātē bija skolēns no Baltinavas vidusskolas. Es nebaidos viņiem taisīt reklāmu! Pēc Čakšas kundzes ieskatiem tā taču esot galīga Krievijas pierobeža – tur vajadzētu būt neteiksim pagrimumam, bet… Bet tāpēc tāda atteiksme – dalīt laukos un pilsētā – un šobrīd teikt, kur ir kvalitatīvāk un kur ir mazāk kvalitatīvi, tas nav korekti,” norādīja Kreituse.
Kreituse raidījumam “Dienas personība” sacīja: “Jo vērtēt skolēnu pēc tā, kāds tur priekšmets ir bijis un pasniegts tiešā vai kādā tur veidā, nevar, jo skolēnam ir vidusskolā jāapgūst prasme studēt, ja viņš pēc tam grib tālāk mācīties. No lauku vides nākušajiem ir daudz vairāk izkoptas šīs te iemaņas un daudz vairāk vēlme iegūt ko jaunu, un ieiet šinī apritē. Tāpēc, es gribētu teikt, ka šī ir otra lieta, par ko nevajadzētu šādā veidā runāt, un šādā veidā spriest un vērtēt, un radīt zināmus mazvērtības kompleksus daļai Latvijas iedzīvotāju.”
LETA jau ziņoja, ka 1.februārī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpināja sarunas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) par pedagogu atalgojuma celšanas grafiku, trešdien paredzēts sagatavot un saskaņot LIZDA un IZM vienošanās gala tekstu, kur būs daži punkti, ietverot, piemēram, nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, aģentūrai LETA skaidroja IZM.
Līdz 1.bebruārim ir jāizstrādā pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks, kā arī pedagogu darba slodžu līdzsvarošanas vadlīnijas.
Abas puses vienojās par nākamajiem soļiem un termiņiem pedagogu zemākās algas likmes celšanai. Pirmais solis paredzēts no 2023.gada 1.septembra, nākamais – no 2024.gada 1.janvāra un turpmāk katru gadu 1.janvārī, līdz 2027.gadam. Tad būtu sasaiste ar valsts budžeta veidošanas procesu.
LIZDA, draudot ar beztermiņa pedagoga streiku, septembrī panāca vienošanos ar valdību par izmaiņām pedagogu atalgojuma un darba slodzes jautājumos.
Vispārējās izglītības pedagogiem, tostarp speciālās izglītības pedagogiem, no janvāra jaunajā mērķdotācijas aprēķina modelī tika solīts palielināt viena skolēna izmaksas, kas nozīmētu papildus līdzekļi atalgojuma palielināšanai.
Tāpat vienošanās paredzēja, ka no jaunā mācību gada pedagogi pāries uz 36 stundu darba nedēļu, kur 65% ir kontaktstundas un 35% stundu ir atvēlētas citiem pedagogu darbiem, un pedagogu zemākais atalgojums būs 1080 eiro. Pirmsskolas pedagogiem alga tikšot celta par 100 eiro, sasniedzot 1070 eiro. Savukārt ar 1.septembri pirmsskolas pedagogi pāries uz slodzes līdzsvaru “34+6”.
Valdība nolēma no 2022.gada 1.decembra līdz 2023.gada 1.februārim pagarināt termiņu pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izstrādei, kā arī pedagogu darba slodžu līdzsvarošanas vadlīniju izstrādei, jo ir ieilgusi valdības veidošana un nav sākts darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes, līdz ar to valsts nākamo gadu sāks ar tehnisko budžetu, kurā nav iekļautas jaunas prioritātes.
