Daži skarbi viedokļi par satiksmes noteikumu projektu 12
Turpmākām noteikumu jaunās redakcijas autoru un visu satiksmes dalībnieku pārdomām šeit daži fragmenti no pagājušajā nedēļā iesāktās diskusijas. Atgādinām – tiek ierosināts atļaut riteņbraucējam veikt kreiso pagriezienu no ielas vai ceļa ass līnijas, šķērsot gaitā arī neregulējamas gājēju pārejas, noteikt obligātu atstarojošu vestu valkāšanu, atrodoties uz brauktuves visur, kur “apgaismojums nepietiekams vai nevienmērīgs”. Repliku autori ir “LA” dibinātā “Stūres kluba” biedri, pieredzējuši autovadītāji, vairāki no viņiem, izrādās, arī riteņbraucēji.
Oskars Irbītis, tiesu eksperts: – “Kuram ienāca prātā ļaut velosipēdiem manevrēt transporta līdzekļu plūsmā? Lēnos neaizsargātos samiksējot ar ātrajiem, var iznākt maltā gaļa no velosipēdista. Tas pats attiecas uz atļauju velosipēdistam braukt pa gājēju pāreju – velosipēds ir pārāk ātrs, lai vadītājs paspētu noreaģēt. Tiesu ekspertīžu biroja ekspertu viedoklis ir viennozīmīgs – pa gājēju pārejām ir jāiet, nevis jābrauc! Tāpat man liekas, ka kāds grib ieriebt sabiedriskajam transportam, atļaujot velo kustību pa sabiedriskā transporta joslu. Ierosinājumi: Ja jau, tad jau… Nu atļaujam tā braukt arī visiem citiem divratniekiem – arī motocikliem un motorolleriem. Viņi ir tikai kādi 3% no satiksmes dalībniekiem, satiksmes sastrēgumus nerada un sabiedrisko transportu netraucē, jo pārvietojas pietiekami ātri (ko gan nevar teikt par velosipēdistiem). Tas īsumā, bet uz sirds vēl ir daudzas lietas, kas mani neapmierina CSN redakcijā. Gatavojam arī ierosinājumus no Valsts tiesu ekspertīžu biroja.”
Aivars Zavadskis, arhitekts: – “Saņēmos, izlasīju visu “jauno redakciju”! Vispār jau lietderīgi daudzi tie jaunie punkti. Par krustojumu šķērsošanu no kreisās joslas kreisās malas gan neatbalstu – kur ta’ tu liksies, kad būsi pagriezies un smagais vai autobuss tev iedos pa pakaļu… Nevajag bezjēdzīgi līst varoņos. Uzskatu, ka velosipēdisti ārpus pilsētas gaišā dienas laikā varētu mierīgi braukt pa brauktuves pretējo pusi ceļos, kur ir pa vienai joslai katrā virzienā. Daudzās vietās tas būtu lietderīgi un drošāk nekā labajā pusē. Piemērs: autoceļš Rīga–Ainaži, rekonstruētais posms. Trešā daļa autovadītāju (ieskaitot policiju) vālē pa ceļa nomali, tā ir ļoti plata. Braukt pa šo ceļu ar velosipēdu ir “krievu rulete”, vari tikai minēt, kura “fūre” vai “vieglais, maita” tevi nobrauks vai notašķīs. Brauc šie “asi” tā, ka nomales nepārtrauktā līnija ir motora pārsegam pa vidu, laikam tēlo lidmašīnas. Ja velosipēdists brauktu pretēji šādai straumei, tad vismaz būtu iespēja pamukt malā. Gājējus taču laižam pa pretējo pusi…”
Normunds Avotiņš, žurnālists: – “Pavisam īsi: par pagriezienu no ass līnijas – jā, tas nav nekas jauns, un velobraucēja trajektorija nekrustojas ar auto, kurš brauc taisni un pa labi. Galvenais, lai velobraucējs ir pamanāms un to trajektoriju ievēro. Bet – no personiskās pieredzes – velosipēdistam ir bīstams gan vecais, gan jaunais variants, un tādēļ es ar riteni nekad negriežos pa kreisi. Labāk apbraucu vai pāreju pa pārejām ar “ratu” pie rokas. Par vestēm gājējiem – konģeniāli, kā teiktu Ostaps Benders… Pirms pāris gadiem bijām filmēt Igaunijā, bija rudens, agra tumsa, lietus. Iebraucām vietējās Pūņās, un skats bija kā Xfailos, visapkārt ļaudis visu fasonu vestēs. Sākumā nobijāmies, ka tur notikusi kaut kāda avārija vai acetāta noplūde, bet nē – tie visi izrādījās mierīgie iedzīvotāji. Jautājums, protams, vai mūsu vietējos deģenerātus un paštaisnos gudriniekus izdosies pārliecināt.”
Didzis Kalnietis, auto tirgotājs: – “Par velosipēdistiem. Atļaut viņiem braukt pa visām joslām, veikt kreisos pagriezienus, šķērsot neregulējamas pārejas braukšus ir pielīdzināms slepkavībai! Jāsāk ir pavisam no otra gala – ar kvalifikācijas un sapratnes celšanu braucējiem un transporta kustības sakārtošanu kopumā.Atstarojošās vestes un gaismas ķermeņi būtu obligāti jālieto, braucot ar velosipēdu ārpus pilsētas un, protams, diennakts tumšajā laikā. Pilsētā, kur arī citiem satiksmes dalībniekiem kustības ātrums nav liels, varētu to visu nelietot, jo viņi ir labi pamanāmi tāpat. Atcerieties, ka runa nav tikai par Rīgu, bet arī par klusām mazpilsētām, piemēram, Baldoni.”
Aigars Evardsons, Rīgas domes darbinieks: – “Man ir tas gods braukt ar velosipēdu gan vienam pašam, gan kopā ar ģimeni. Kad braucu viens, uztraukumu ir mazāk, taču pilsētā braukt ar riteni vienā plūsmā, vienā joslā ar autotransporta līdzekļiem tomēr ir jāuzskata par pašnāvības mēģinājumu. Problēmas pašiem sev un autovadītājiem rada arī gadījumi, kad velosipēdists strauji šķērso gājēju pāreju. Diemžēl arī man ir nācies asi bremzēt pirms šādām gājēju pārejām, kad tās šķērso velosipēdists, un tajā brīdī galvā tikai viena doma – vai aizmugurē braucošais autovadītājs paspēs nobremzēt. Ceļojot Eiropā, esmu jau vairāk nekā 20 gadus pārliecinājies, ka velosipēdistu drošībai ir celiņi vai uz gājēju ietvēm šim mērķim apzīmētās daļas, un vienīgi tas palīdz ne tikai uzlabot iespējas izmantot pilsētās velosipēdu kustību, bet arī šo velosipēdistu drošību. Tāpēc jautājums – vai tik tiešām Latvijā ir vēlme izskaust velosipēdistus, ļaujot tiem pēc iespējas ātrāk nonākt zem auto? Iedomājieties situāciju – stāv sastrēgumos uz ielas automobiļi, un starp tiem brauc velosipēdisti līkumojot, bet, auto uzsākot kustību, velosipēdists nespēj uzņemt nepieciešamo ātrumu, kā to dara auto, un mums sastrēgumi kļūst vēl lielāki. Arī bērnam es personiski vairs nedotu velosipēdu vienam pašam, jo ļoti labi saprotu, ar ko var beigties šāda braukšana plūsmā kopā ar auto…”
Turpināt, atgādinām, ka pilnu jaunās noteikumu redakcijas tekstu varat atrast CSDD interneta mājaslapā. Adrese – http://www.csdd.lv/lat/noderiga_informacija/preses_relizes/2014/?doc=2438.
