Kreditēšana pieaugusi par 7%: augstais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir tas, kas nekādi neveicina kreditēšanu 24
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neskatoties uz ģeopolitiskām neskaidrībām, kas izriet no Krievijas sāktā kara Ukrainā, Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs pagājušā gada beigās pārsniedza 15,4 miljardus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2021. gada beigās, vēsta Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre.
No šīs summas deviņi miljardi eiro ir uzņēmējiem izsniegtie kredīti, bet vairāk nekā seši miljardi eiro – privātpersonām izsniegtie kredīti. Uzņēmumiem pērn izsniegto aizdevumu apmērs pieaudzis par 9,4%. Savukārt, pēc Kredītinformācijas biroja datiem, juridiskajām personām no jauna izsniegto kredītu apmērs pērn bija gandrīz 2,7 miljardi eiro, kas par 18% pārsniedz 2021. gada laikā izsniegto aizdevumu līmeni – nepilnus 2,3 miljardus eiro.
Salīdzinot biznesa kreditēšanas līmeni Baltijas valstīs, Latvijā tas ir aptuveni uz pusi zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, liecina statistikas dati par kreditēšanu Eiropas Savienībā. Bajāre teic, ka Latvijas atpalicība no abiem kaimiņiem biznesa kreditēšanā vērojama kopš 2017. gada rudens, un kopš tā laika tā ir pieaugusi gadu no gada.
Vienlaikus aizdevumu līmeni nebūtu korekti skatīt atrauti no uzņēmējdarbības vides konkrētajā valstī, norāda Bajāre, piebilstot, ka “European Chamber” veidotajā Eiropas uzņēmējdarbības vides indeksā Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm – Igaunija indeksā ir 11. vietā, Lietuva ir 16. vietā, kas ir labāks rādītājs nekā iepriekš, bet Latvija ir 21. vietā, kas ir sliktāks rādītājs nekā iepriekš.
Asociācija arī norāda, ka nozīmīgs iemesls, kas nekādi neveicina kreditēšanu, ir augstais ēnu ekonomikas līmenis. Komfortabla, relatīvi netraucēta, lielas sabiedrības daļas un uzņēmēju ar sapratni pieņemta, bet citkārt pat atbalstīta atrašanās ēnu ekonomikā un dažādos parādos (ieskaitot uzturlīdzekļu), kā arī neproporcionāli liela apmēra skaidras naudas izmantošana norēķinos izslēdz no kreditēšanas būtisku skaitu personu.
Pēc Finanšu nozares asociācijas aplēsēm, Latvijā no visu uzņēmumu kopskaita, pēc gada pārskata datiem, kreditējami ir tikai aptuveni 20 000 uzņēmumu. Šis apjoms pamatā saskan ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiski pausto informāciju par uzņēmumu skaitu, kas veic maksājumus valsts budžetā. Gandrīz katrai trešajai darbspējīgai fiziskajai personai Latvijā ir parādsaistības.
Vēl viens faktors, kas Latvijā negatīvi ietekmējot kreditēšanu, ir banku uzraugu noteiktais regulējums attiecībā uz kredītu līmeņa apmēru pret banku kapitālu.
Šobrīd Latvijā minētā prasība ir divas reizes stingrāka, nekā to pieļauj Eiropas Parlamenta un Padomes regula. Tas liedz bankām izmantot būtiskus līdzekļus, kas varētu ieplūst tirgū jaunu aizdevumu veidā. Finanšu nozares asociācija ir aicinājusi un turpinās iestāties par šīs normas harmonizēšanu ar pārējo Eiropu, kas Latvijas bankas vismaz šajā aspektā nostādītu vienlīdzīgās konkurences pozīcijās.
