Nīna Aikas: Kreditēšana Latvijā – viskūtrākā 0
Nīna Aikas, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Baltijas valstis aptuveni par gadu apsteigušas pārējo eirozonu, spējot ātri un pārliecinoši pārvarēt Covid-19 izaicinājumus.
Baltijas valstis ir uzrādījušas apbrīnojamu spēju pārvarēt Covid-19 radītos izaicinājumus. Lietuvas un Igaunijas ekonomikas atgriezās pirmskrīzes līmenī jau šī gada pirmajā ceturksnī, bet Latvija – otrajā ceturksnī. Tās ir nebūtiskas atšķirības, skatoties ilgtermiņā. Mūsu prognozes liecina, ka eirozona to pašu spēs paveikt vien 2022. gada otrajā ceturksnī.
Šāds triju valstu ekonomiku dzīvīgums ļauj optimistiski lūkoties nākotnē un strauji virzīties pa ceļu, kas ved uz augstāku labklājību. Piemēram, pērn Latvijas kaimiņu IKP uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā pirktspējas paritāti, sasniedza Spānijas līmeni, kas ir 86% no ES vidējā. Latvija pēc šī rādītāja ir nedaudz iepalikusi ar 72%. Domāju, ka nav vispārēju iemeslu, kas pamatotu šādas atšķirības. Taču ir noteikti aspekti, kas ir pamanāmi. Par ekonomiku ir jārūpējas, tajā ir jāiegulda, lai tā sniegtu atdevi.
Paveiktais cīņā ar Covid-19 sekām dod Baltijas ekonomikām daudz priekšrocību, tomēr svarīgi laikus tikt galā ar sarkanajiem karodziņiem, kas katrā no valstīm signalizē par kādu snaudošu problēmu. Nav noslēpums, ka Latvijā tā ir izteikti lēna kreditēšanas attīstība. Ņemot vērā iepriekšējās ekonomiskās krīzes smagās sekas, tieši Latvijas uzņēmēji ir piesardzīgāki ar jaunām investīcijām. Latvijā uzņēmumu kredītportfelis samazinājies, kamēr Igaunijā un Lietuvā ir vērojams pieaugums. Redzam, ka, atgūstoties no globālās finanšu krīzes, investīciju pieaugums Igaunijā un Lietuvā ir bijis pārliecinošāks. Tas atspoguļojas arī banku kredītportfeļa attīstībā. Piemēram, Igaunijas banku uzņēmumu kredītportfelis šogad jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, ir pieaudzis par 20%; Lietuvā – par 7%.
Tikmēr Latvijā uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms šajā laikā posmā ir sarucis par piektdaļu jeb 21,2%. Protams, būtiski atzīmēt, ka izmaiņas atspoguļo arī paša finanšu sektora ievērojamo transformāciju, kas atstājusi savu nospiedumu uz kreditēšanu. Piemēram, SEB banka Latvijā šogad lielajiem uzņēmumiem izsniegusi finansējumu gandrīz 200 miljonu eiro apmērā, kas kopumā labs rezultāts, tomēr vienlaikus kopš gada sākuma kredītportfelis ir samazinājies par 8%. Kredītportfeļa kritums nav saistīts ar izmaiņām kredītpolitikā. Te varētu runāt par diviem galvenajiem iemesliem – pirmkārt, pieaugošie naudas atlikumi uzņēmumu kontos nozīmē mazāku vajadzību pēc bankas finansējuma. Otrkārt, augusi uzņēmumu spēja piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgos.
Kā sekmēt uzņēmumu kreditēšanas attīstību? Mums kā bankai rūp gudras ilgtermiņa investīcijas – jo tālredzīgākas tās būs, jo vērtīgākas. Zaļā transformācija, labi pārvaldītais un sociāli atbildīgais būs neatņemama uzņēmumu dienaskārtības sastāvdaļa, ja tie vēlēsies savu produktu eksportēt un būt starptautiski konkurētspējīgi. Tāpēc uzņēmumiem noteikti vērts skatīties uz projektiem, kas palīdzēs transformēt viņu darbību šajā virzienā. Procesu efektivitātes celšana un digitalizācija ir jomas, kur esam gatavi atbalstīt uzņēmumu investīcijas. Tikpat būtiski ir arī pārvaldības jautājumi – uzņēmumiem ieguldot pārvaldības un kontroles sistēmu sakārtošanā, tie kļūst pievilcīgāki bankām, jo ir saprotama lēmumu pieņemšanas struktūra un caurspīdīga finanšu uzskaite.
Vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) jautājumi kļūst arvien aktuālāki visā pasaulē, un tuvākajos gados sagaidāmas ļoti nozīmīgas ekonomikas un sabiedrības transformāciju veicinošas investīcijas. Aktuāls fokuss ES valstīs ir Atjaunošanas un noturības mehānisma fondu izmantojums. Latvija saņems ievērojamu apjomu 1,82 miljardu eiro apmērā. Izvirzīto mērķu ir daudz – klimata pārmaiņu novēršanai un digitalizācijas stiprināšanai tiks novirzīti 57% fonda līdzekļu.
Investēt gudri – tas būs izšķiroši svarīgi. Ir kārtīgi jāizsver, cik no infrastruktūrā ieguldītā sniegs ilgtermiņa atdevi. Latvijai ir visas iespējas iet kopsolī ar kaimiņiem Baltijā un ziemeļvalstīs, tomēr, ja uzņēmējdarbības vidē nebūs pietiekamas apņēmības un drosmes uzņemties risku un domāt par ilgtermiņa pienesumu, ar šiem teju diviem miljardiem eiro nebūs pietiekami, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.
Tāpat turpmākajā ekonomikas attīstībā ļoti nozīmīga būs arī valsts loma – gan saistībā ar atbalsta programmām un iniciatīvām uzņēmumiem, gan skaidras politikas noteikšanu valstiski svarīgajās nozarēs. Baltijas un ziemeļvalstīm būs jāsadarbojas inovāciju jomā un kopīgi jāveic investīcijas, lai risinātu nākotnes izaicinājumus.
* SEB Baltijas divīzijas vadītāja
