Kredītbiroji sargās no mums pašiem 0
Kopš šā gada Latvijā uzņēmumos varēs nodarboties ar jaunu uzņēmējdarbības veidu – pēc citu komersantu pasūtījuma ievākt ziņas par iedzīvotāju ienākumiem un parādiem, kas iekrājušies par viņiem izsniegtajiem kredītiem, komunālajiem pakalpojumiem, valstij vai pašvaldībām nesamaksātajiem nodokļiem, veikalos uz nomaksu pirktajām precēm.
To pieļauj jaunais Kredītinformācijas biroju likums, kas ir spēkā no 1. janvāra un kas skaidro šādu ziņu vācēju tiesības un pienākumus. Lai šādi kredītbiroji varētu darboties oficiāli, par 16 220 eiro Datu valsts inspekcijā būs jānopērk licence, papildus ik gadu samaksājot valsts nodevu 9100 eiro apmērā.
Kredītinformācijas apmaiņas atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētājs Armīns Kalniņš uzskata, ka vajadzība pēc šādiem oficiāli reģistrētiem valsts uzraudzītiem kredītbirojiem, kuri gādātu par efektīvu un izsmeļošu datu apmaiņu starp uzņēmējiem, viņu klientu maksātspējas novērtēšanai bija nobriedusi jau sen, ņemot vērā lielas iedzīvotāju daļas nevaldāmo tieksmi aizņemties, pastāvīgi dzīvojot uz parāda.
Šādu visām prasībām atbilstošu un reāli strādājošu kredītbiroju Latvijā vēl nav, jo kopš likuma pieņemšanas Saeimā pagājušā gada septembra vidū pagājuši vien daži mēneši. Kā zināms, ziņas gan par iedzīvotāju, gan uzņēmumu kredītiem un parādiem pašlaik ir atrodamas dažādos reģistros, ir nepilnīgas un bieži grūti atrodamas. Par komunālo pakalpojumu parādiem zina tikai namu apsaimniekotāji, par līzingā jeb izpirkuma nomā paņemtajām sadzīves precēm – to pārdevēji, par nodokļu parādiem – Valsts ieņēmumu dienestā un vietējās pašvaldībās. Latvijā ziņas par parādiem var iegūt vairāk nekā desmit dažādos uzņēmumos, piemēram, “Lursoft”, “Creditinfo Latvia”, “Creditreform”, “Balt Risk” un citos. Tās pēc tam izsniedz par maksu uzņēmējiem, kuri pūlas atgūt parādus tiesas ceļā vai ar saviem paņēmieniem, noalgojot parādu atgūšanas firmas. Bet komercbankas izmanto Latvijas Bankas uzturēto kredītu reģistru, kurā reģistrēti dati par vienu miljonu kredītu ņēmēju, tostarp aptuveni desmitā daļa pašlaik ir tādu, kuri kavējuši maksājumus ilgāk par 30 dienām. Pēc Armīna Kalniņa domām, arī turpmāk Latvijā varētu būt vairāki šādi uzņēmumi – ziņu ievācēji.
Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktora vietnieks Intars Eglītis atzīst, ka līdz šim klientu maksātspējas un uzticamības novērtēšanai uzņēmēji bija spiesti tērēt pārāk daudz laika un naudas, tādējādi auga viņu izdevumi, preču un pakalpojumu cenas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc bija vajadzīgs Kredītinformācijas biroju likums, kas regulē šādas informācijas vākšanu un nodošanu – izveidojies būtisks iedzīvotāju parādu apjoms, maksāšanas disciplīna ir vāja. Iedzīvotāju lielo parādu dēļ aug uzņēmēju risks ielaisties jaunos darījumos ar klientiem.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa atklāj, ka iedzīvotāju kavēto maksājumu skaits valstī joprojām ir ļoti liels. Viņu pārsteidz pārlieka aizraušanās ar tā sauktajiem ātrajiem kredītiem, kurus izsniedz firmās pārdesmit minūšu laikā jebkurā diennakts stundā un kuri iedzīvotājiem iznāk krietni dārgāki nekā banku aizdevumi. “Diemžēl kopaina ir bēdīga, jo parādu atgūšanas firmām līdz šim izdodas atgūt vien 14 procentus no visu parādu kopapjoma. Tiesa, pēc grozījumiem likumā, kas uzliek pienākumu, izsniedzot aizdevumu, novērtēt aizņēmēja spēju maksāt, izsniegto ātro kredītu apjomi ir sarukuši,” piebilst PTAC direktore. Tāpēc, viņasprāt, šādu oficiāli reģistrētu un valsts kontrolētu kredītbiroju darbībai būtu liela nozīme savlaicīgas iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspējas novērtēšanā.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis Intars Eglītis spriež, ka no kredītbirojiem iegūs ne tikai uzņēmēji, bet arī iedzīvotāji, sevišķi tie, kuri ievēro maksājumu termiņus un nekrāj parādus. Viņaprāt, ieguvumi varētu būt vairāki. Pieaugšot uzņēmēju “cīņa” par labajiem klientiem, saruks kredītu cena.
Viņaprāt, nebūtu iemesla arī iedzīvotāju bažām par to, ka ziņas par viņiem šajos birojos izmanto ļaunprātīgi, drīzāk otrādi – šis risks būs mazāks. Jo tās nevāks un nekrās vēl kādā atsevišķā reģistrā. Vāks tikai pēc kāda komersanta pieprasījuma tad, ja cilvēks gribēs, piemēram, aizņemties naudu kredītiestādē vai līzingā iegādāties kādu sadzīves priekšmetu. Komersantam turklāt būs jāprasa klienta piekrišana šādu ziņu ievākšanai.
