Kravu stacija Ventspilī 0
Vietā, kur agrāk pletās pļavas un biezi krūmāji, SIA “Noord Natie Ventspils Terminals” (NNVT) šodien veiksmīgi apkalpo prāmjus un kravas. Tas ir viens no desmit termināļiem Ventspils ostā.
Ar prāmi pāri jūrai
Prāmji uz Ventspili šogad ved vairāk gan pasažieru, gan kravu. “Sadarbojoties ar kompānijām “Scandlines Deutchland”, “Scandlines Denmark” un “Finnlines”, regulāri apkalpojam prāmjus, kas ceļo uz Zviedriju, Vāciju un Krieviju. Nedēļā mēs apkalpojam 11 prāmjus, bet mūsu kapacitāte ir daudz lielāka,” akcentē V. Zeļenkeviča.
NNVT piedāvā stividoru pakalpojumus – kravas izkraušanu un iekraušanu kuģos, kā arī nodrošina atklātās uzglabāšanas vietas, slēgtās noliktavas, konteineru apstrādi, kravu šķirošanu, dažādu transportu izmantošanu un konteineru refrižeratoru apstrādi. “Mūsu noliktavās ir glabājies gan metāls, gan augstas kvalitātes papīrs no Vācijas. Pasūtītājs noliktavu pakalpojumus var izmantot tik ilgi, cik nepieciešams. Ja tā glabājas ilgāk, mēs varam piedāvāt zemākas tarifu cenas,” teic NNVT valdes locekle Viktorija Zeļenkeviča.
Lielākā daļa – tranzīts
Vislielāko kravu apgrozījumu – apmēram 95% – veido tranzīts. Piemēram, no Marokas, Mauritānijas tiek atvesti zivju milti, kas tālāk ar vagoniem tiek pārvadāti uz Krieviju un Baltkrieviju.
“Diezgan veiksmīgi apkalpojam negabarīta kravu. Piemēram, šā gada janvārī ostā no Dānijas ar septiņiem kuģiem tika ievesti deviņi vēja ģeneratori, pārkrauti NNVT un transportēti tepat netālu uz Platenes pļavām. Ģeneratoru spārni bija 49,5 metrus gari, un uz Plateni nogādāti naktī,” stāsta NNVT valdes locekle Viktorija Zeļenkeviča.
Reiz uz NNVT tika atvesta turbīna sešu metru diametrā, 40 – 70 tonnas smaga. Pavisam nesen, uzliekot uz dzelzceļa sliedēm, līdz Kazahstānai vajadzēja nogādāt 60 tonnas smagu specifisku tilpni.
Kā interesantāko ģenerālās kravas pārkraušanas projektu V. Zeļenkeviča min kuģu izkraušanu, kas no Kanādas caur NNVT uz Krieviju transportēja demontētas kokskaidu plākšņu ražotnes iekārtas. “Kravas kopējais svars bija 7000 tonnu. Kopumā tika apstrādātas 417 ģenerālkravas vienības, 99 konteineri un 81 speciālās konteineru platformas,” stāsta valdes locekle. Arī Latvijas izcelsmes zāģmateriāli, papīrmalka un šķelda tiek pārkrauta NNVT. Vēlāk ar kuģiem tā nonāk Ēģiptē, Alžīrā, Lielbritānijā un Zviedrijā.
Cer uz konteinerlīniju
Jāmin, ka sākotnēji terminālis tika veidots ar mērķi plaši attīstīt konteineru plūsmu. Taču viss izvērtās pretēji plānotajam. “Krīzes laikā mēs zaudējām konteineru līniju “Samskip”. Tagad situācija uzlabojas – pusgadā plānoto budžetu pārsniedzām par 53%,” stāsta V. Zeļenkeviča. NNVT plāno ar laiku attīstīt konteinerkravu līniju, jo apkārt pilsētai tiek celtas jaunas ražotnes, kas dos iespēju kraut lielu daudzumu konteineru.
