Kravu pārvadātāji skandina trauksmes zvanus – jau pēc dažiem gadiem būs šoferu deficīts 102
Transporta un loģistikas uzņēmuma “Miandum” izpilddirektors Gundars Plūme
Kravu autopārvadātāji jau labu laiku skandina trauksmes zvanus. Šoferu vidējais vecums arvien palielinās, un pastāv risks, ka pēc dažiem gadiem autovadītāju ar CE profesionālo (95. kods) kategoriju būs ar uguni jāmeklē, iespējams, pat aiz mūsu valsts robežām. Taču tā kā ar līdzīgu situāciju sastopas transporta un loģistikas uzņēmumi visā Eiropā, pārdomāti pievēršoties gudrai nozares spēcināšanai un šofera profesijas prestiža celšanai, vispārējā darbaspēka problēma var kļūt par Latvijas ieguvumu.
Lai arī pēdējo gadu laikā kravas autovadītāju ar CE profesionālo kategoriju skaits skaitliski izteikti nemazinās (43 591 Latvijā derīgu apliecību 2022. gada 1. janvārī un 43 823 – 2019. gada 1. janvārī, CSDD dati), demogrāfiskais griezums parāda satraucošas tendences. Lielākais profesionālu autovadītāju skaits ir jau sasnieguši 45 gadu vecumu un vairāki brauc joprojām, lai arī jau kvalificētos pensijai. Vidējais šofera vecums – ap 55.
Savukārt jauniešu skaits, kas ieguvuši profesionālo autovadītāja kategoriju, ar katru gadu krītas. Tajā pašā laikā kravu autopārvadājumu nozares pienesums kopējai ekonomikai ir joprojām vērā ņemams, piemēram, par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem 2022. gadā ar autotransportu starptautiskajos kravu pārvadājumos transportēts 16,1 miljons tonnu kravas. Attiecīgi – darbs ir, taču nepieciešams darbaspēks. Aplēses vēsta, ka šobrīd Latvijā trūkst ap 5000 CE profesionālās kategorijas autovadītāju. Tajā pašā laikā vecuma kategorijā 21 – 29, būtībā, kam būtu jābūt autovadītāju jaunajai maiņai, ir vien ap pusotru tūkstoti attiecīgās kategorijas šoferu.
Sagādāt iespējas
Risinājums ir it kā pašsaprotams. Būtu nepieciešams jauniešus iepazīstināt ar dažādajām starptautisko pārvadājumu šofera priekšrocībām, sākot no konkurētspējīgās algas beidzot ar iespēju darba laikā apceļot Eiropas valstis. Vajadzētu runāt par to, ka mūsdienās tālbraucējs šoferis vairs nav smags un netīrs, slikti apmaksāts darbs – tieši otrādi, šodienas kravas auto atbilst visām moderna transporta prasībām ne tikai tehnoloģisko iespēju, bet arī ērtību ziņā. Turklāt, ņemot vērā, kā attīstās kravu pārvadājumu nozare, šofera profesija vienmēr būs ar perspektīvu.
Domājams, mēs visi jau esam sapratuši, ka roboti pie auto stūres nebūt nav tik tuva nākotne, un tehnoloģiju ziņā vairāk jākoncentrējas uz izmešu samazināšanu – un šajā jomā jaunie kravas auto performē lieliski.
Tomēr, lai iegūtu CE autovadītāja kategoriju, izmaksas var sasniegt pāris tūkstošus eiro, un ne katram jaunietim šāds ieguldījums nākotnē ir pa spēkam. Risinājumi var būt dažādi – nozarē ir uzņēmumi, kas slēdz ar potenciālo šoferi līgumu par vadītāja apmācības līdzfinansējumu, kas tiek kompensēts vēlāk, uzsākot darba gaitas. Ar Nodarbinātības valsts aģentūras atbalstu gandrīz trīssimt bezdarbnieku 2022. gadā ieguvuši C un E autovadītāja kategorijas.
Iespējams, arodizglītības politikas veidotājiem vērts atgriezt tehnikumos un citās profesionālajās mācību iestādēs šoferu apmācību. Transporta un loģistikas uzņēmums “Miandum” ir iesaistījies loģistikas speciālistu izglītošanā, Biznesa augstskolā “Turība” atverot īpašu apmācību telpu LOGIN un sniedzot mentoringa atbalstu, un šāda uzņēmēju iesaiste būtu vēlama arī arodskolās un izglītības iestādēs, kur apmāca autovadītājus.
Izdevība Eiropā
Publiskajā telpā politikas veidotāju runās arvien biežāk izskan pieļāvums, ka varētu atvieglot noteikumus viesstrādnieku iebraukšanai no trešajām valstīm. Lai arī atviegloti noteikumi atrisinātu situāciju uz šodienu, ilgtermiņā paļaušanās uz trešo valstu darbaspēku var sagādāt vairāk problēmu nekā ieguvumu. Ar šoferu trūkumu saskaras ne tikai Latvija un Baltijas valstis, vēl izteiktāks tas ir “vecajā Eiropā”. Veidojot pārdomātu valsts politiku kravu transporta nozares atbalstam, sniedzot atbalstu jaunu šoferu izglītošanai, ir iespējams spēcināt Latvijas autopārvadātāju pozīcijas Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū, ko pirms laika būtiski sašūpoja ES Mobilitātes pakotnes nosacījumi.
Mainoties kravu pārvadājumu tīklam, arvien nepieciešamāki būs savienojumi starp dažādiem liela mēroga projektiem kā, piemēram, Rail Baltica vai dažādām ostām. Tos visērtāk būs nodrošināt ar kravas auto starpniecību. Taču, lai tas būtu iespējams, nepieciešami būs arī cilvēki, kas ar šiem auto brauks, un šis ir jautājums, kam nākotnes ekonomisko izaicinājumu vārdā šodienas politikas veidotājiem būtu nepieciešams pievērst lielu vērību.
