Krauze par “Rail Baltica”: Rēķins par visiem pārējiem risinājumiem būs jāmaksā iedzīvotājiem 0
Diskutējot par aktuālāko informāciju saistībā ar “Rail Baltica”, TV24 raidījumā “Preses klubs” zemkopības ministrs (ZZS) Armands Krauze stāstīja par risinājumu, kuru atbalsta ZZS, uzsverot, ka par visiem pārējiem risinājumiem jebkurā gadījumā būs jāmaksā Latvijas iedzīvotājiem.
“Lai “Rail Baltica” kļūtu funkcionāls un labi izmantojams Latvijas iedzīvotājiem, tad, protams, Rīga ir jāietver. Rīga ir galvaspilsēta un, ja mēs skatāmies, tad Tallinā tas iebrauks, labi, uz Viļņu būs atzars, bet Kauņa ir ļoti liela pilsēta, tur arī būs divas pieturas – gan Kauņā, gan Kauņas lidostā, protams, ka Rīgai ir jābūt iekšā.
Rīgas ceļš izmaksā diezgan dārgi un, protams, ka Satiksmes ministrija meklē kaut kādus risinājumus. Starp citu, arī mēs, ZZS, uzstājam, ka Rīga ir jāsavieno, un tas esošais risinājums ir piedāvāt starp Imantu un Babīti uzbūvēt 3 kilometrus esošā platuma sliedes līdz lidostai, tādējādi, saslēdzot kopā ar esošo Latvijas dzelzceļa tīklu, un Salaspilī ir stacija, kur var pārsēsties no “Rail Baltica” uz “Vivi” vai dīzeļvilcienu.
Tas, kas ir ļoti pozitīvi, ka šo pieslēgumu uz lidostu varētu izveidot daudz ātrāk nekā vispār “Rail Baltica” sāktu funkcionēt. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji, piemēram, Valmierā, Cēsīs, Siguldā vai Rēzeknē, Daugavpilī var iekāpt vilcienā un viņi reāli var aizbraukt uz lidostu pa esošā platuma sliedēm, ar esošajiem vilcieniem, pa esošo tīklu. Un tas var notikt ātrāk, jo tur nav tik liels finansējums vajadzīgs kā visai “Rail Baltica” pamattrasei.
Pēc tam lēnām mēs ejam ar “Rail Baltica”, jo es vēlreiz uzstāju un to noteikti pateiks jebkurš – mēs nevaram nofinansēt projektu, ja tas ir miljardos.
Te sen jau vairs nav runa par diviem miljardiem, te runa ir par pieciem, sešiem miljardiem un, ja mēs saskaitām pilnīgi visu kopā, ieskaitot Rīgas apli, visus tiltus un tās lielās izmaksas, tad tas ir pie 10 miljardiem. Ņemot taisno trasi, tā summa svārstās ap kādiem pieciem miljardiem, sešiem ar PVN. Starp citu, vēl viena nianse – mēs publiskajā telpā dzirdam kaut kādus skaitļus, un, kad tu skaties uzmanīgi, ieraugi, ka tur jau nav PVN pielikts klāt, bet valstij PVN ir jāmaksā.”
Krauze uzsver, ka visi pārējie projekta “risinājumi būs uz valsts nodokļu maksātāju rēķina kaut kad tālākā nākotnē. Jebkurā gadījumā tas rēķins būs jāsamaksā mūsu Latvijas iedzīvotājiem.
Un vēl viena būtiska lieta, par kuru maz runā, ka, ja projekts tiek nodots ekspluatācijā, tad būs arī uzturēšanas izmaksas. Kas nebūs daži miljoni, tie būs, pēc aplēsēm, pat 70 miljoni gadā. Jūs jau redzat, cik Latvijas dzelzceļš šobrīd prasa, tāpēc par to nav ko brīnīties.”
