Ministrs par graudu importu no Krievijas: “Te ir gan konkurences, gan ētikas jautājums – mums nevajadzētu pirkt no agresorvalsts” 104
“Uzskatu, ka nebūtu jāieved šie graudi, jo te ir negodīga konkurence tajā ziņā, ka mēs – mūsu zemnieki Eiropā, Latvijā – izpilda ļoti augstas prasības, kas ir vides prasības un dažādas ar klimatu saistītas prasības, tā saucamos Eiropas noteikumus,” tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” uzsvēra Zemkopības ministrs (ZZS) Armands Krauze, diskutējot par aktuālo tematu saistībā ar graudu importu no Krievijas un citām trešās pasaules valstīm.
“Tajā pašā laikā trešās pasaules valstīs, piemēram, Krievijā nekādu noteikumu nav. Graudi tiek ražoti pēc kaut kādiem citiem principiem, lietojot dažādas vielas, kas Eiropā ir aizliegtas. Kas attiecas uz citiem pārtikas produktiem, piemēram, piena lopkopībā – mūsu zemnieki veido mēslu krātuves, rūpējas, lai šie šķidrie mēsli, kūts mēsli nenonāk upēs, ezeros, tad tepat blakus Pleskavas apgabalā un citur viss tek un plūst uz visām pusēm, un nonāk tajā pašā Baltijas jūrā,” tā norādīja Krauze.
Tāpēc Zemkopības ministrs uzskata, ka tas ir “ļoti negodīgi” no konkurences viedokļa. Mūsu lauksaimnieki Latvijā investē līdzekļus, lai ievērotu šīs te vides prasības, bet tepat pāris simtus kilometrus aiz robežas tas netiek darīts. “Te ir gan konkurences, gan ētikas jautājums, tā ka mums nevajadzētu pirkt no agresorvalsts. Tas savā ziņā ir arī pārtikas drošības jautājums,” tā sacīja Zemkopības ministrs Krauze, runājot par graudu un citu lauksaimniecības produktu importu no Krievijas.
Tāpēc Krauze kā Zemkopības ministrs esot uzdevis un Pārtikas un veterinārais dienests vērtējot, kā pastiprināti kontrolēt šo produkciju no trešajām valstīm. “Mēs to arī darīsim – uzsāksim pārbaudīt šos Krievijas produktus, pārbaudīsim to nekaitīgumu un izcelsmi, vai šie produkti gadījumā nav nozagti kaut kādā veidā Ukrainā,” atzina Krauze TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”.
Jau vēstīts, ka, pēc Zemkopības ministrijas (ZM) datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā (ES) aiz Spānijas. ZM norāda, ka 2023.gada desmit mēnešos ES valstis kopumā no Krievijas importēja produkciju 2,2 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo laika periodu, ir par 10% vairāk, bet salīdzinot ar 2022.gada periodu – par 15% mazāk.
Latvija 2023.gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm.
Latvija attiecīgajā periodā importēja Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktus 280 miljonu eiro vērtībā, bet Spānija – 281 miljona eiro vērtībā.
2023.gada desmit mēnešos 90% no Latvijas importa vērtības no Krievijas veidoja četras produktu grupas. Pārtikas rūpniecības atliekas, galvenokārt, rauši no saulespuķu sēklām, biešu mīkstumi lopbarībai, rauši no rapšu sēklām, veidoja 44%, graudaugi, galvenokārt kukurūza, rudzi un kvieši, veidoja 24%, dārzeņi, galvenokārt, zirņi – 14%, bet tauku un eļļas, galvenokārt rapšu eļļa un eļļu nogulsnes – 8%.
Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegšana Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus.
Ministrijā norāda, ja Latvijā aizliegtu dzelzceļam pārvadāt un ostām pārkraut, četrus miljonus tonnu Krievijas izcelsmes graudu un lauksaimniecības produktu, kas ir prognozētais apmērs 2024.gadam, ostu ieņēmumi samazinātos par 60 miljoniem eiro, bet dzelzceļa – par 40 miljoniem eiro.
Tāpat jau ziņots, ka būtu jāaizliedz gan Krievijas graudu imports, gan arī tranzīts, tā pirmdien, 8.janvārī, intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Viņš norādīja, ka daudzus gadus ir runāts par to, ka Latvijā gan dzelzceļa, gan arī ostu darbība ir pārāk atkarīga no Krievijas kravu apstrādes. “Šobrīd esam situācijā, kad nu jau gandrīz 700 dienu pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma Ukrainā Latvija joprojām apgādā Eiropu un pasauli ar Krievijas graudiem, pastāvot varbūtībai, ka tie ir arī graudi, kas ir nozagti Ukrainā,” teica Briškens.
Tāpat satiksmes ministrs informēja, ka ir sagatavojis vēstuli ar kuru vērsīsies pie kolēģiem Baltijā, lai runātu par vienotu pozīciju attiecīgajā jautājumā.
“Šis nav jautājums, kuru Latvija var atrisināt viena pati. Mums ir jāmeklē sabiedrotie – šajā gadījumā Baltijas kolēģi un Somijas kolēģi,” piebilda Briškens.
Turklāt, lai sankcijas būtu efektīvas, aizliegums no Krievijas importēt graudus jānosaka Eiropas Savienības (ES) līmenī, tā pirmdien, 8.janvārī, pēc koalīcijas sanāksmes sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Ministrs uzsvēra, ka visām sankcijām, tai skaitā nacionālām, ir jābūt maksimāli efektīvām. Valaiņa ieskatā, ir jāturpina iesāktais valdības, zemkopības un satiksmes ministra darbs, lai šos jautājumus ar vien vairāk aktualizētu Eiropas līmenī. “Ja gribam panāk efektīvu rezultātu, ir jāpanāk, ka šādas sankcijas tiek ieviestas visā ES,” teica politiķis.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir izdevusi rezolūciju apkopot informāciju par graudaugu importu no Krievijas. Premjerministre norādīja, ka ir jāsagaida vērtējums attiecībā par graudu apjomu, kāds šobrīd Latvijā ienāk no Krievijas, vai tie ir arī Ukrainas graudi, un kādi ir zaudējumi.
Taču tas nav tikai naudas jautājums, uzsvēra Siliņa, piebilstot, ka Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm ir apņēmusies piegādāt pārtiku Āfrikas valstīm.
