Krauze-Čebotare: “60 gadus nauda ar procentiem varētu “augt” mirušā cilvēka kontā un tad nonākt valsts budžetā” 103
“Man šķiet, ka pareizākais risinājums būtu nevis pēc cilvēka nāves viņa naudu atdot bankai, bet tos līdzekļus automātiski ieskaitīt krājkontā,” TV24 raidījumā “Preses Klubs” saka Beāte Krauze-Čebotare, VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētāja.
“Pēc sešdesmit gadiem ar visiem procentiem tā nauda tad pāriet valsts budžetā. Uz jautājumu, kas šobrīd notiek, kad cilvēks nomirst, ar viņa naudu, Krauze-Čebotare atbild, ka “atkarīgs no bankas, bet visdrīzāk tā nauda tur vienkārši glabājas kontā.”
Jau ziņots, ka Latvijas komercbankās ir vairāki tūkstoši kontu, kuru īpašnieki ir miruši. Tā kā naudas līdzekļu atlikums kontos ir neliels, mantojuma lietu radinieki neuzsāk. Savukārt bankām šī nauda jāglabā 60 gadus, un tad to var ieskaitīt kredītiestādes ienākumos. Finanšu nozares asociācija aicina likumdevēju šo jautājumu atrisināt, vēsta LSM.
Iedzīvotāji parasti pie notāra kārto mantojuma lietas, ja viņu īpašumā ir kāds nekustamais īpašums. Bet ko darīt ar līdzekļiem, kas atrodas miruša radinieka bankas kontā? Stāsta Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars:
“Kā dzīvē notiek – parasti viņi paņem nelaiķa bankas karti un aiziet izņemt naudu bērēm. Parasti pārsimt, 300, 400 eiro, kas arī nav ļoti likumīgi, bet finanšu sektors saprot šīs lietas un mēs neziņojam par tādām, ja tās ir samērīgā apjomā, protams. Ja mantojums nav pietiekami ievērojams, līdz ar to viņu neviens radinieks nekārto pie notāra, kā rezultātā kontos paliek atlikumi – simt, divsimt, trīssimt eiro.”
Nozares asociācija aicina pilnveidot regulējumu, lai nebūtu jāgaida 60 gadu, kad šī nauda tiktu ieskaitīta bankas ieņēmumos. “Šai naudai būtu jānonāk valsts ieņēmumos jau krietni ātrāk,” piebilst Pastars.
Arī Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Gatis Litvins stāsta – ja bankas kontā ir daži simti eiro, radinieki mantošanas procesu visbiežāk nesāk, un problēmas rodas, ja noguldījumi ir bankās, kas atrodas ārvalstīs.
” Ja Eiropas Savienības ietvaros, tad vēl kaut kā notārs var iedarbināt Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos instrumentus. Bet, ja konti atrodas trešajās valstīs, tad situācija ir tuvu bezcerīgai. Un tas pats arī attiecas uz visiem šiem mūsdienu digitālajiem īpašumiem kā kriptovalūta un tā tālāk.
Šobrīd iespējas uzzināt par to, ka mantojuma atstājējam tādas vērtības ir piederējušas, nav, ja pats viņš nav laicīgi par to paziņojis saviem mantiniekiem,” skaidro Litvins.
Pastars vēl norāda, ka sarežģījumi rodas, ja noguldījumi atrodas interneta jeb “mākoņu bankās”, piemēram, Lietuvā vai Vācijā.
“Filiāles jau viņiem nav, viņiem ir tikai aplikācija. Telefona numura, kur piezvanīt un kur kāds arī atbildētu, arī nav. Ir norādīti kontakti, kur vērsties, lai šo jautājumu varētu sakārtot, rakstot noteiktu vēstules formu, bet ne vienmēr arī tas notiek ātri,” sacīja Pastars.
“Šobrīd statistiski apmēram 70 tūkstošiem cilvēku, kuri ir miruši, kontos ir palikusi nauda. Būtu jābūt mehānismam, kā no bankām šī nauda nokļūst Valsts kasē, ja ilgstoši neviens pēc šīs naudas nav atnācis.
