Lapas un āboli krīt, zāle aug, ķirbji pūst. Kur to visu likt? Tikai ne miskastē 1
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dārzos rosība vēl pilnā sparā – lapas un āboli krīt, zāle aug, ķirbji pūst. Kur to visu likt? Tikai ne miskastē. Ja kompostkaudze jau iet pāri malām, gatavo krauto dobi. Raža tajā nākamvasar pārsteigs.
“Ejam pie kaimiņa pēc lapām, nevis uztraucošām ziņām!” mudina Cēsu viduslaiku pils dārzniece Līga Eglīte. Viņa gan pilī, gan savā dārzā patlaban krauj paaugstinātās dobes.
Šīm dobēm noder gandrīz visas dārza atliekas. Krautajai dobei, lai labums turētos iekšā, veido malas – bortus. Kaste var būt no jebkāda materiāla, kas ir pa rokai.
Piemēram, pils dārzam dobes veidotas no pītām lazdu maikstīm, savukārt dārznieces mājās – no pārzāģētām paletēm un citiem materiāliem. Lai zeme nebirst ārā, kasti izoderē ar melno agrotīklu. Veidojot dobi, ļaujas improvizācijai.
Gatavo karkasu
Zem krautās kastes velēnu vajadzētu norakt, bet var iztikt tāpat. Ja dārzu apciemo žurkas, tad zem dobes uz augsnes paklāj metāla sietu (celtniecībai, trušu vai putnu mītnēm paredzēto). Pretžurku aizsardzībai derēs arī egļu zari. Kastes dibenu izoderē ar kartoniem vai izklāj arī ar vecajiem pretsalnu plēves gabaliem, kuru driskas rudeņos ir vai katrā mājā.
Visu, kas, dārzu kopjot, paliek pāri, kārtām ber kastē. Apakšā kārto lielākos materiālus, augšpusē – irdenākos. Vislabāk dažādos materiālus sabērt dobes malā un tad salikt secīgi kā torti. Pamatnei derēs ūdenszari no augļu kokiem, cirptā dzīvžoga atlikumi, pat trupējuši dēļu gali.
Tad kārtām ber sausākos un irdenākos materiālus (lapas, salmus, kūlu u. c.) un mitrākos (ābolus, kabačus, mizas, pļauto zāli u. c.). Lapas visātrāk sadalīsies, ja tās samulčē ar zāles pļaujamo, kam ir savācējgrozs. Darbs veicas ātri un iegūstams labs materiāls dobei.
Kad viss, kas kraujams, sakrauts, virspusē var uzbērt kādu augsnes kārtiņu un daļā dobes jau tagad iestādīt ķiplokus un ziemas sīpolus. Visu ieteicams nomulčēt ar audzelīgu pļautās zāles un lapu segu.
Pievieno mikroorganismus
“Kamēr temperatūra vēl nav nokritusies zem plus pieciem grādiem, savu darbu kompostā un krautajās dobēs turpina mikroorganismi. Viņi ir tie, kas augu atliekas sadala augiem uzņemamā formā,” skaidro mikrobiologs Jānis Keterliņš. Lai labvēlīgos procesus paātrinātu (sajūtams, ka kaudze silst), viņš iesaka pievienot kaudzēm biokompostētāju.
Patlaban vislabākā būtu šķidrā forma, kuru vienkārši atšķaida ar ūdeni un salaista kaudzes. Kad krautā dobe gatava, tai uzklāj melno plēvi vai ģeotekstilu. Tas pasargās no pārlieku liela mitruma daudzuma, kas materiālu padara jēlu. Mikroorganismiem ir svarīgi, lai viņu mītnes vieta būtu mitra, nevis slapja vai sausa.
Kad komposta kaudzes vai krautās dobes virspusē zem seguma pamanīs slieku ģimenes, tad būs iemesls priecāties. Tas nozīmēs, ka krāvuma sadalīšanās jau ir otrajā vai trešajā stadijā un līdz pavasarim būs gatavs izcils materiāls augu laimei.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
