Edmunds Krastiņš

Krastiņš: “Latvenergo” un “Latvijas Valsts mežus” droši var laist biržā 0

Valsts kapitālsabiedrību, kas nodarbojas ar reālu komercdarbību, pārvaldībā ir iestājusies stagnācija vai pat lejupslīde, un šo situāciju var risināt, uzņēmumus, piemēram, “Latvenergo” un “Latvijas Valsts meži”, kotējot biržā, biznesa portālam “Nozare.lv” norāda likvidācijas procesā esošās Tautas partijas politiķis, bijušais finanšu ministrs un Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Viņš skaidro, ka pēc padomju likvidācijas 2009.gada 1.jūlijā, uzņēmumu valdes kļuvušas politizētas un tur paliek aizvien mazāk profesionālu darbinieku un vadītāju.

“Šeit der zāles, ko lieto gan Ķīna, gan Skandināvijas valstis – paņemt uzņēmumus un ielikt biržā. No 10% līdz 25% kapitāla kotēt biržā. Tad katru ceturksni būs jāiesniedz pārskati, kuri būs publiski pieejami. Privātie pieprasīs savu pārstāvi vadības institūcijās, sekos līdzi, lai ir laba pārvaldība. Prasīs izmaksāt dividendes,” uzsver Krastiņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Patlaban politiķi to negribot darīt. “Tas ir pretrunīgi, tur ir kaut kas jādara, kas nav populāri. “Latvenergo” un “Latvijas Valsts mežus” droši var laist biržā. Latvijas Pasts gan tāds nīkulīgs. Var arī “Latvijas Dzelzceļu”,” uzsver bijušais politiķis.

Viņš uzskata, ka, grozot likumdošanu, var izmainīt neprivatizējamo uzņēmumu sarakstu. “Lielie skandināvu uzņēmumi arī ir valsts kontrolē un tāpat ir kotēti biržā. Arī gatavošanās biržai liks uzņēmumam sakārtoties,” uzsver Krastiņš.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija izstrādājusi Publisko personu komercdarbības koncepciju un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju.

Patlaban Latvijā valsts uzņēmumu pārvalde tiek īstenota ar kapitāla daļu turētāja – nozares ministrijas vai kādas citas institūcijas – starpniecību. Latvijā šādas valsts kapitāla daļu turētājas ir 11. EM piedāvā sākotnēji ieviest daļēji centralizētu pārvaldību, kur valsts kapitāla daļas pārvaldīs viena pārvaldības iestāde vai nozares ministrija, nozares politiku izstrādās attiecīgā ministrija, bet finanšu pārskatu iesniegšana būs centralizēta. EM piedāvā valsts kapitāla daļu pārvaldītāju veidot uz Privatizācijas aģentūras bāzes. Ilgtermiņā iecerēts pāriet uz centralizētu pārvaldības modeli.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.