Krastiņš: Ja uzlabosim servju uzņemšanu, būs pavisam cita spēle 0
“Samsunā uztraukuma dēļ spēlētājiem bija sasaistītas rokas un kājas. Tagad jādara viss, lai tās atraisītu,” teic Latvijas volejbola izlases treneris Uģis Krastiņš.
Latvijas izlase gatavojas svētdien Jelgavā Eiropas čempionāta kvalifikācijas izšķirošās kārtas atbildes mačā uzņemt Turciju, kam izbraukumā zaudēja ar 0:3. Latvijai nepieciešama uzvara spēlē, un, ja tā būs, tad sekos zelta sets.
“Pirmkārt, jāuzlabo servju uzņemšana. Tur mēs ar to netikām galā, turklāt – nevis sarežģītu, bet vienkāršu servīti. Ja to izdarīsim, būs pavisam cita spēle un varēsim skatīties uz citiem elementiem, kas pietrūkst. Noteikti varam bloku uzlabot. Neko kardinālu nedēļas laikā izmainīt nevar, bet pie niansēm gan var piestrādāt, un to mēs arī cenšamies darīt,” norāda Uģis Krastiņš.
Ir izskaidrojums, kāpēc nesanāk servju uzņemšana?
Grūti spriest. Viens no aspektiem, ko paši spēlētāji teica – satraukums. Ažiotāža liela, gadu šis mačs gaidīts. Tas nedaudz sasēja rokas un kājas. Tagad jāizdara viss, lai tās atraisītu.
Savi skatītāji rokas nesasaistīs vēl vairāk?
Šai medaļai ir divas puses. Jāskatās no tāda viedokļa, ka līdzjutēji dos pozitīvu impulsu. Ir arī negatīvā puse, kas var nostrādāt, bet komanda pierādījusi, ka Jelgavā var aizvadīt labu maču.
Treniņos izskatījās, ka servju uzņemšana gulsies uz tiem pašiem spēlētājiem, kuriem Turcijā – Iecelnieku, Medeni, Ivanovu.
Vēl ir dažādi varianti, var spēlēt arī Romāns Saušs, Austris Štāls.
Armands Celitāns trenējas un varēs spēlēt?
Vēl mums ir dažas dienas, paskatīsimies. Būtu tikai labi, ja viņš varētu spēlēt. Viņam ir pieredze starptautiskā līmenī, un tas var nodzēst to, ka šobrīd ir bez spēļu prakses.
Kādi ir varianti izmantot Hermani Egleskalnu? Viņš var iet tikai Gundara Celitāna vietā?
Variantu daudz nav. Katram spēlētājam vairāk vai mazāk ir viena pozīcija, kurā viņš ir spēcīgs. Servju uzņemšana ir pietiekami sarežģīta, lai iemestu viņu tajā iekšā un uzņemtos tādu risku. Ja tas būtu iespējams, tad darītu, bet – nav tik vienkārši. Hokejā arī vārtsargu par uzbrucēju nevar pārveidot.
Bieži gadās tādas pretrunīgas situācijas, kad it kā divu spēkos līdzīgu komandu cīņā ne reizi neizdodas būt vadībā, kā tas mums bija Turcijā?
Nemaz tik lielas pretrunas tur nav. Jā, tāda bija situācija. Sākums bija līdzīgs, bet tad iekritām uz vienkāršu servīti. Ja nav iespējas veidot kvalitatīvus uzbrukumus, tad pret pieredzējušu komandu ir grūtības, viņi mūsu neprecizitātes mācēja izmantot. Bet tas nav milzīgs pārsteigums un nebūt nenoraksta mūsu izredzes atbildes mačā. Jāmāk spēlēt gan tad, kad esi vadībā un tad, kad atrodies iedzinējos.
Turcijā bija kādi blakusapstākļi, kas traucēja – līdzjutēji, valstī valdošie nemieri?
Līdzjutēji viņus maksimāli atbalstīja, bet nemierus principā nejutām. Garām viesnīcai nogāja viena demonstrantu grupa, bet tas neko neietekmēja. Mums tagad būs savi līdzjutēji, kas saprot spēli un māk atbalstīt.
