Krass pavērsiens koncertzāles lietā. “Lēmums ir vēsturisks,” uzsver kultūras ministrs Puntulis 5
Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nacionālā koncertzāle Rīgā jāceļ uz valstij piederoša zemes gabala Rīgā, Elizabetes ielā 2, nojaucot bijušo LKP Centrālkomitejas ēku, vēlāko “Pasaules Tirdzniecības centru”.
Šādu lēmumu, iezīmējot kārtējo kraso pavērsienu daudzcietušajā Rīgas koncertzāles projekta lietā, vakar pieņēma valdība, izskatot Kultūras ministrijas (KM) informatīvo ziņojumu “Par nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas gaitu un turpmāko virzību”.
“Ministru kabineta lēmums ir vēsturisks – tam jāatšķir jauna lappuse gan kultūras, gan būvniecības, gan ar tām saistīto nozaru attīstībā Latvijā. Mums būtiski, lai tajā tiktu ievēroti visi 21. gadsimta standartiem atbilstoši nosacījumi, īpaši klimatam neitrāla domāšana, cienīga attieksme pret apkārtējo vidi un profesionāļu un plašas sabiedrības iesaiste,” pēc valdības sēdes vakar teica kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Preses konferencē viņš pauda, ka “koncertzāles finansēšanā ir iespējami dažādi varianti, jo situācijas mainās ļoti strauji – gan Latvijā, gan Eiropā”, nenoliedzot arī iespēju, ka tā varētu tikt būvēta publiskajā-privātajā partnerībā.
Par konkrētām būves izmaksām lielāka skaidrība būs pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādes. Iepriekš tās tika lēstas uz 100 miljoniem eiro.
Demontāža – nākampavasar?
Ēkas potenciālajā būvapjomā paredzēts iekļaut akustisko koncertzāli ar 1400 vietām un konferenču centram nepieciešamo telpu programmu (iepriekš Ekonomikas ministrija tam paredzēja vismaz 3000 vietu zāli).
KM valsts sekretāre Dace Vilsone vakar Latvijas Radio norādīja, ka ēkas Elizabetes ielā 2 demontāžu varētu sākt nākamgad pavasarī.
“Visādā ziņā esam ļoti pozitīvi noskaņoti, jo šis ir labs pavērsiens koncertzāles lietā. Ir skaidrs, ka viedokļi par koncertzāles vietu vienmēr būs dažādi, tomēr šķiet, ka šis ir piemērots variants,” saka potenciālā koncertzāles rezidenta, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, direktore Indra Lūkina.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs informē, ka ēkas nojaukšanai būtu nepieciešami 2,9 miljoni eiro.
Novietne Elizabetes ielā 2, lai gan bija vīdējusi neformālos pārspriedumos par iespējamo koncertzāles atrašanās vietu, 2019. gadā notikušajās diskusijās oficiāli tomēr nebija iekļauta starp VNĪ um Rīgas pašvaldības norādītajām norādītajām deviņām potenciālajām novietnēm.
Vēl 2018. gadā valdība bija lēmusi, ka šajā ēkā mājas radīs Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestādes, pirms tam gan būtu jāveic remontdarbi par aptuveni 30 800 000 eiro. Tomēr, kā informē VNĪ, divu gadu laikā projekts nevirzījies.
KM informatīvajā ziņojumā norādīts, ka vienlaikus VNĪ informējuši Kultūras ministriju par vēl vienu potenciāli attīstāmu īpašumu, kurš pieguļ Elizabetes ielai 2, – VNĪ īpašumā esošo novietni Kronvalda bulvārī 6.
Šī ēka celta 1901. gadā kā Jaunavu biedrības amatniecības skola ievērojamā vācu arhitekta Rūdolfa Filipa Donberga vadībā. Taču jau vairākus gadus, kopš šīs telpas atstāja Latvijas Jūras akadēmija, stāv tukša un neapsaimniekota.
Kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva “Latvijas Avīzei” uzsver, ka šo ēku plānots saglabāt un iekļaut kopējā projekta risinājumā.
Lēmums sekundi pirms finiša
Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas pārstāve Lilita Zeltiņa, atbalstot šādu koncertzāles projekta virzību, valdības sēdē norādīja, ka būtiski, lai līdz ar tā īstenojumu šī Kronvalda parka daļa iegūtu ne tikai jaunu apbūves teritoriju, bet arī labiekārtotu ārtelpas investīciju pašā parkā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), arī paužot principiālu atbalstu koncertzāles būvei Elizabetes ielā 2 un uzsverot, ka “šis būs viens no labajiem darbiem, ko mūsu valdība būs paveikusi”, nāca ar ierosinājumu gūt papildu finansējumu koncertzālei, dodot atpakaļgaitu “iepriekšējās Kučinska un Lemberga valdības iegribai upurēt par katru cenu Valsts drošības dienesta nomenklatūrai Marsa parku”.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) piebilda, ka viņa vadītā ministrija ir gatava atbalstīt KM tālākās sarunās par tranzītielu piemērošanu koncertzāles vajadzībām vai citu satiksmes risinājumu meklēšanā kopā ar Rīgas pilsētu.
Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”), piekrītot, ka Rīgai un Latvijai vajag jaunu akustisko koncertzāli, bija vienīgā no ministriem, kas lūdza fiksēt savu atturēšanos un īpašo viedokli.
“Labi, ka to būvēs vietā, kas neraisa šaubas, tomēr nespēju klausīties šo argumentāciju”, kurā, pēc ministres domām, ir “pārāk daudz ideoloģijas”.
Ministre gan teica: “Varam būt godīgi, tagad taču ir slēgtā daļa, vai ne?” – uz kuru saņēma sēdes vadītāja, premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) atbildi, ka “sēde ir atklāta”, kam sekoja ministres replika: “Tad es daļu (argumentu) aiztaupīšu”, norādot, ka vēl pirms pusgada ticis aktīvi strādāts pie tā, lai Elizabetes 2 namu varētu veidot vairāku ministriju kompleksu.
Sēdes gaitā Tieslietu ministrija dažās vietās lūdza precizēt dažas dokumenta nianses.
Bija arī jūtams, ka ministriem, attālināti strādājot, ir grūti tajās orientēties, piemēram, izskanēja apgalvojums, ka “nav tik viennozīmīgs stāsts par to ēku, lai gan man nav ne silts, ne auksts par to”.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) aicināja turpināt dokumenta izskatīšanu pēc Jāņiem, uz ko kultūras ministrs Nauris Puntulis iebilda, ka “būtu neloģiski apstāties sekundi pirms finiša”.
Nākamgad – 7 miljoni eiro
2021. gada pavasarī, iespējams, tiks izsludināts konkurss par ēkas nojaukšanu un paralēli noritēs darbs pie skiču projekta. KM paredz, ka koncertzāles projektu konkurss noritēs divos etapos 13 – 16 mēnešu garumā, paredzot kopējo budžetu 243 724,25 eiro.
Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai 2021. gadā plānots finansējums 7 000 000 eiro. Ministrs N. Puntulis pauda, ka būvniecības sākšana varētu notikt trīs gadu laikā, bet pati koncertzāle varētu tapt sešu vai septiņu gadu laikā.
Modernisma piemērs
Sociālajos tīklos jau izskan kritiski viedokļi – piemēram, arhitekts Pēteris Bajārs “Facebook” paudis, ka nav pieņemams veids, kā Kultūras ministrija sākusi šo procesu, paziņojot par plānu nojaukt ēku, kas ir spilgts modernisma arhitektūras piemērs.
Viņa skatījumā, koncertzālei plānotā telpa Elizabetes ielā 2 var būt daudz par mazu, turklāt cietīšot tuvumā esošie apstādījumi.
“Vai to var saukt par Kultūras ministriju, kas gatava iznīcināt spilgtu modernisma arhitektūras piemēru – 1974. gadā arhitektu J. Vilciņa, A. Ūdra, A. Staņislavska un G. Asara radīto ēku? Vai tā ir Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kas piekrīt nojaukšanai, lai arī Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā esošo ēku pati atzīmējusi kā “kultūrvēsturiski vērtīgu ēku”?” jautā Bajārs.
