Jau pavisam drīz sagaidāms krass apkures cenu pieaugums. Cik turpmāk būs jāmaksā par siltumu mājās? 58
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No 1. septembra Rīgas, Daugavpils un citu pilsētu un apdzīvotu vietu iedzīvotājiem palielināsies rēķini par mājokļu apkuri.
Par 27% un 34% vairāk
Siltumapgādes uzņēmumā “Rīgas siltums” lēš, ka rīdziniekam, kurš līdz šim par dzīvokļa apkuri maksāja 50 eiro, turpmāk būs jāmaksā jau 64 eiro mēnesī.
Uzņēmumā vienlaikus gan uzsvar ka tie ir aptuveni aprēķini, kas atkarīgi no tā, kāda būs ziema.
“Rīgas siltums” šo sadārdzinājumu izskaidro ar cenu kāpumu no Krievijas importētajai dabasgāzei, kas esot sācies jau šī gada janvārī.
Tādējādi uzņēmums bijis spiests līdzšinējo 45,27 eiro par megavatstundu (MWh) vietā noteikt par 27% lielāku siltumapgādes tarifu – 57,31 eiro par MWh.
Vēl lielāks sadārdzinājums gaidāms Daugavpilī, kur līdzšinējais siltumapgādes tarifs – 42,56 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) – turpmāk būs par 34% augstāks – 56,96 eiro par MWh.
Turpinājums dabasgāzei un elektrībai
Apkures rēķinu sadārdzinājums ir turpinājums no 1. jūlija par 25 līdz 43% jau palielinātajiem rēķiniem par dabasgāzi.
Teju vienlaikus par 10 līdz 42% tie pieaug elektrībai, kam agrāk vai vēlāk sekos pilnīgi visu pārtikas preču un pakalpojumu cenu palielinājums.
Iznākumā to, ko pandēmijas laikā ar vienu roku valsts pabalstu veidā iedeva ģimenēm ar bērniem, pensionāriem un citiem mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem, ar otru roku un ar uzviju atņems rēķini par dabasgāzi, elektrību un mājokļu apkuri.
Citur sadārdzinājuma vēl nav
Citu Latvijas pilsētu un novadu iedzīvotājus apkures sadārdzinājums skars mazāk vai nebūs jūtams vispār. Piemēram, Valmieras, Ķekavas, Aizkraukles, Olaines, Ozolnieku iedzīvotājiem rēķini gaidāmi pat mazliet mazāki nekā līdz šim.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska šo samazinājumu izskaidro ar vietējo siltumapgādes uzņēmumu pievēršanos citiem kurināmā veidiem – šķeldai, granulām, malkai, kas ir lētāki nekā no Krievijas iepirktā dabasgāze.
Dabasgāze visdārgākā
“Šogad dabasgāzes cenas Latvijā ir piecas līdz sešas reizes augstākas, nekā bija pirms gada,” saka Līga Kurevska.
“Bet šķeldas cenas saglabājušās aptuveni tādas pašas kā pērn vai arī to cenu pieaugums bijis neliels. Tā kā 40 līdz 60% no lietotāja gala izdevumiem veido siltuma ražošanā izmantotais kurināmais, tas ļauj uzņēmumiem nepaaugstināt tarifus vai pat samazināt tos. Savukārt tajos siltuma ražošanas uzņēmumos, kuros galvenokārt izmanto dabasgāzi, tarifi palielināsies.”
SPRK pārstāve piebilst, ka tarifus ietekmē arī darbaspēka izmaksas, uzturēšana, ieguldījumi attīstībā un koģenerācijas stacijas, kas saņem valsts atbalstu obligātā iepirkuma programmā – ieņēmumi par elektroenerģijas tirdzniecību.
Bažas par parādiem
Ik gadu pirms jaunās apkures sezonas sākuma bažas izraisa iedzīvotāju iekrātie parādi, kuru dēļ siltumapgādes uzņēmumi draud nepieslēgt parādnieku namus apkurei.
Pēc “Rīgas siltuma” datiem, pašlaik rīdzinieku iekrātie parādi par siltumu ir 2,5 miljoni eiro. Daugavpils siltumapgādes uzņēmumā “Daugavpils siltumtīkli” vēsta, ka 31. jūlijā parādu kopapjoms sasniedzis 2,4 miljonus eiro.
Citās pilsētās parādi gan ir mazāki un mērāmi simtos tūkstošu.
Pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) valdes priekšsēdētājam Ronaldam Neimanim jautāju, vai šo parādu dēļ atkal nesāksies kārtējais tracis par namu nepieslēgšanu apkurei.
Viņš atbild, ka tas gan jāizlemj nevis pārvaldniekam, bet “Rīgas siltumam”. Līdz šim “Rīgas siltums” arī vienmēr bija izlēmis nepieslēgt apkurei namus, kamēr nav samaksāti iepriekšējā apkures sezonā iekrātie parādi.
Uzņēmumā “Rīgas siltums” teic, ka tā rīkojas saskaņā ar valdības apstiprinātajiem siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumiem.
Pēc tiem uzņēmumam ir tiesības, brīdinot trīs dienas iepriekš, pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltuma piegādi, ja kāda nama dzīvokļu īpašnieki nesamaksā rēķinus līgumos noteiktajos termiņos.
Risinājumu meklēs septembrī
“RNP” vadītāja ieskatā normatīvajos aktos būtu jānosaka, ka siltuma piegādātājs nedrīkst atteikties pieslēgt apkuri, ja parādi ir nelieli un nav kavēti ilgāk par sešiem mēnešiem.
Viņaprāt, jānovērš iespēja, ka atsevišķu dzīvokļu īpašnieku parādu dēļ cieš citi dzīvokļu īpašnieki, savukārt pārvaldnieks spiests lemt par atsevišķu dzīvokļu īpašnieku iekrāto parādu samaksu, lai nams nepaliktu bez apkures.
Dzīvojamā nama pārvaldniekam nebūtu jāsedz atsevišķu dzīvokļu īpašnieku parādi no citu klientu samaksātās naudas.
Maksājumu disciplīna klibo nelielam klientu skaitam, tāpēc nedrīkstētu pieļaut, ka viņu dēļ apkure netiek pieslēgta visam namam.
“Par šo ieilgušo problēmu jau vairākkārt esam vērsušies Ekonomikas ministrijā un arī Saeimā,” saka Ronalds Neimanis, “mums atbildēja, ka atrisinājumu tai sāks meklēt tikai šā gada septembrī, kas ir ļoti novēloti.”
“RNP” vadītājs spriež, ka apkures pieslēgšanas brīdī parādu apmērs gan būšot būtiski mazāks nekā aizvadītajā gadā. Pēc “RNP” aplēsēm – 1,5 miljoni eiro.
Lai mazinātu parādu veidošanos, šogad “RNP” klienti saņem atgādinājumus par rēķina apmaksas termiņu, ja rēķins nav samaksāts laikus. Atgādinājumu klienti saņem arī pēc apmaksas termiņa beigām.
Par laikus nesamaksātiem rēķiniem “RNP” nepiemēro nokavējuma procentus, ka arī līgumsodu.
Jautāts, vai vēl ir spēkā pērn pirms apkures sezonas sākuma “RNP” izplatītais aicinājums iedzīvotājiem uzņemties kolektīvo atbildību par siltuma parādiem, Ronalds Neimanis atbild, ka, tā kā par to var lemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība, pirms šī gada apkures sezonas sākuma tā netiks iesaistīta šādu lēmumu pieņemšanā. Parādu problēmai jārod cits atrisinājums.
