Krāsot matus ar hennu? Kā Veselam.lv redaktores neiespējamā misija kļuva iespējama 0
Šoreiz izstāstīšu personisku stāstu.
Matus krāsoju kopš 18 gadu vecuma, visbiežāk – rudā, sarkanīgā vai kastaņbrūnā krāsā. Allaž pie friziera un vienmēr ar ķīmiskām krāsām. Ņemot vērā manus iecienītos rudos toņus un tiekšano dzīvot veselīgāk, nesen ieinteresēja ideja par sev un dabai draudzīgāku matu krāsošanas veidu – ar hennu, kuras pamatā ir dabisks augs.
Matus man vienmēr krāsojis kāds cits, un, kā izrādījās, nebūt nav tik viegli atrast frizieri, kas gatavs krāsot ar hennu, jo process esot daudz piņķerīgāks.
Vecas draudzības vārdā savu frizieri vienreiz tomēr izdevās pierunāt. Pēc tam jau sekoja mēģinājums krāsot pašai, un, re, kā man tas izdevās.
Frizieru nopūtas, ieraugot manu matu rotu
Šī sadaļa būs neliels vēsturisks manu matu variāciju ieskats (var laist garām, ja interesē tikai par hennu). Nezinu, cik nu saudzīgas ir tās krāsas, kuras sauc par saudzīgām frizieri, bet pirms hennas esmu centusies izvēlēties tās.
Laikam agresīvākais, ko matu krāsošanas ziņā esmu darījusi – balinājusi šķipsnas. It kā ar tolaik maigāko metodi (tobrīd gana prestižā Rīgas centra salonā), bet attiecībā uz balināšanu tādu patiešām laikam nav – šķita, ka tās šķipsnas pēc laika teju sadrupa! Labi, ka nebalināju visus matus!
Savulaik kādu brīdi biju arī daudzbižaina. Tiem, kas nezina – daudzās bizes tiek veidotas ne tikai no paša matiem – tās tiek piepītas ar labi daudz mākslīgajām bizītēm (tās man joprojām skapī stāv, noder teātra skečiem!).
Kad pirmoreiz pamodos ar daudzajām bizēm nākamajā rītā pēc sapīšanas, man likās, ka mana galva vairs nekad pati neturēsies uz pleciem.
Tā vienmēr būs jāpietur vai jāatbalsta pret kādu kruķi, tik smaga tā bija! Un galva sāpēja. Pirmajā dienā bija gatava raudāt un teju plēst tos mākslīgos matus no galvas. Bet… pie visa pierod. Galva pārstāja sāpēt un kādu laiku tāda bižaina staigāju (kādi mīnus pieci gadi vizuāli garantēti).
Atzīšos, ka esmu visu frizieru bieds, gan apbrīnas objekts. Vēl studiju laikos, iegājusi kādā tuvējā frizētavā krāsot matus, iemantoju frizieres simpātijas “ar to, kas uz galvas” un kļuvu par viņas mācību objektu – viņa vairākkārt izmēģināja vakara frizūru uz manas kuplās matu rotas un aizstāvēja darbu frizierskolā. Tā kā mani kuplie, biezie mati priecē frizierus, bet vienlaikus ne reizi vien esmu dzirdējusi nopūtas, cik ilgi ap tiem jāņemas, lai nokrāsotu.
Turklāt katrs mans mats ir rupjš un “iesūcot ļoti daudz krāsas” – vienmēr jāliek vairāk nekā “standartgalvai”.
Un vēl lielāks bieds – mati ir piņķerīgi! Pēc dabas tie ir nedaudz vijīgi un arī tādēļ viegli sapiņķerējas, dažkārt “pašizveidojot dredus” (es allaž domāju, vai tiešām pirmais, ko frizieriem māca skolā, nav matu izķemmēšana – nu ko var vaidēt??). Tiesa, pēdējā laikā ir izdevies atrast kondicionieri (eko firmas), kas palīdz matiem kļūt vieglāk atšķetināmiem, tie vairs praktiski nepinas.
Atrast frizieri – neiespējamā misija?
Pēdējos gados par savu frizieri esmu izvēlējusies bijušo kolēģi, kuram ir savs salons. Izstāstīju savu vēlmi, ka šoreiz vēlētos izmēģināt krāsu uz hennas bāzes. Viņš mazliet uzjautrinājās par manu ekoloģisko ideju, esot taču arī ķīmiskās krāsas, kas daudz saudzīgākas, bet galvenais – krāsojot ar hennu, nevar apsolīt konkrētu rezultātu. Friziera bailes bija saprotamas, nevar jau zināt, kas beigās sanāks. Jāpiekrīt, ka ar hennas bāzes krāsām rezultāts nav precīzi paredzams, bet noteikti ir radošāks un interesantāks. Krāsošana notiek ilgāk. Kas interesanti – ja ķīmisko krāsu, noturot par ilgu, tiešām var sanākt traģikomisks variants ar zaļiem matiem, ar hennas krāsām ir citādi – jo ilgāk turi, jo labāk.
Hennai ir pat ārstniecisks efekts, to var izmantot tikai matu atveseļošanai, nemaz neiekrāsojot.
Paralēli intereses pēc sāku meklēt iespējas, kur var krāsot matus ar hennu arī salonos. Neatradu! Neviens matus tā vairs nekrāsojot, “neņemoties”. Tikai vēlāk atradu salonu, kur, iespējams, to dara. Sāku lasīt forumos sieviešu pieredzi, kuras pašas krāsojušas ar hennu, un atklājās daudz nianšu: kā pareizi hennu iemaisīt, kā noturēt krāsu siltu, citādi tā saies kunkuļos un nebūs uzklājama (jā, ar ķīmiskām krāsām šādu problēmu nav).
Izrādās, hennai var pievienot daudzas dažādas neiedomājamas dabīgās krāsvielas, lai iegūtu nianses un spilgtāku toni, piemēram… vīnu!
Kā tas nāca, kā nenāca, bet mans frizieris, varbūt vecas draudzības vārdā, tomēr “parakstījās” idejai mēģināt krāsot matus ar hennu. Dievodamies, ka konkrētu rezultātu garantēt nevar, jo tā ir dabiska krāsa, uzklausījām pieredzējušu kolēģu padomus un gatavojāmies pirmajam eksperimentam.
Pulveris zaļš, mati arī?
Noskaidroju, ka pirmajās reizēs svarīgi krāsu noturēt ilgāk par divām stundām. Versijas gan atšķiras, jo dabīgo ekopreču veikalā, kur iegādājos krāsu, man apgalvoja, ka ar pusotru stundu pietikšot. Tā nu, bruņojusies ar krāsu un pudeli vīna, ierados salonā pie friziera. Nē, vīnu tomēr krāsai klāt nelējām, tā bija dāvana frizierim.
Sākumā gribēju izmēģināt gatava maisījuma variantu. Es nepirku tīru hennu – ir gana daudz pulverkrāsu, kurām pamatā ir saberztas hennas lapas un pievienoti vēl kādi augi, kas rada krāsas nianses. Atceros, pirmajā krāsošanās reizē viens no augiem bija saberztas valrieksta čaumalas. Izvēlējos pulverveida krāsu, par kuru atradu labas atsauksmes. Ir arī krēmveida krāsas, bet tās krāsojot sliktāk.
Iespējams, sākumā var būt šoks, ka pulveris ir zaļš – nē, mati nebūs zaļi, hi hi.
Tomēr, lai uz galvas nesanāk zili brīnumi, pirmo reizi izmantot hennu iesaka, kad pēc ķīmiskās krāsošanas mati vismaz desmit reizes jau izmazgāti. Daudzi matu kopšanas līdzekļi satur silikonu un ap matu veido tādu kā plēvīti, kas var traucēt augu izcelsmes krāsai pieķerties, tāpēc pirms hennas lietošanas ieteicams izmantot dabīgus matu kopšanas un attīrīšanas līdzekļus, piemēram, ekošampūnu, kura pamatā ir māli.
Piecas stundas ar turbānu uz galvas
Sākumā piņķerīgākais bija tas, ka krāsa jānotur vienmērīgi siltā temperatūrā – tas nozīmē, ka trauks, kurā iejaukts pulveris, jātur ūdens peldē, kas jāpapildina ar karstu ūdeni, lai, klājot krāsu, tā neatdzistu un nesacietētu. Nedrīkst izmantot metāla trauku – tad var veidoties nevēlamas reakcijas.
Vispirms krāsa tika ieklāta pie saknēm, pēc tam – visā matu garumā. Krāsa ir krietni smagāka nekā ķīmiskā, turklāt galva jāsilda – jāapliek plēves cepurīte un jāapsien vēl dvielis – diezgan smagi! Bijām vienojušies, ka krāsa jātur krietni ilgāk, līdz ar to salonā sabiju piecas stundas. Jā, ar visu turbīnu uz galvas.
Nākamais izaicinājums – matu skalošana. Pirmajā diennaktī pēc krāsošanas nedrīkst lietot šampūnu, tātad – tikai ūdens. Bet krāsas matos ir daudz, tāpēc mazgāt vajadzēja ilgi, īpaši pie saknēm, kur tā bija izveidojusi tādus kā palielus smilšu graudus jeb hennas akmentiņus.
Tā nu frizieris vairākkārt izmazgāja matus, gājām tos žāvēt, kad secināju – no manis joprojām birst smiltis.
Tā kā esam draugi, frizieris atļāvās paīdēt, ka “salons tagad viss piebiris”. Ar nākamo piegājienu lielāko daļu krāsas izdevās izmazgāt, bet mazliet gan nāca ārā no matiem vēl nākamajā mazgāšanas reizē.
Rezultāts man patika! Krāsa bija gana spilgta, bet ne mākslīga, biju izvēlējusies diezgan oranžu toni. Bildējoties mājās, ievēroju to, par ko frizieris brīdināja, – krāsa var nebūt vienmērīga. Kā skaidroja krāsas pārdevēja – īstais tonis iezīmējas tikai pēc dažām dienām, un par to pārliecinājos pati, jo pirmajās dienās bija redzama mazliet zaļganoranža nokrāsa, taču tā ātri vien pazuda.
Otrais mēģinājums mājās
Nākamo reizi krāsoju matus ar ķīmisko krāsu, jo bija maz laika. Bet aiznākamo gribēju atkal hennu. Turklāt izdomāju matus dabiski krāsot pati, atkal lasīju forumus, kā to darīt pareizi. Bet – cik cilvēku, tik viedokļu. Sāku atkal lasīt forumus, kā to darīt – jo vieni saka: pareizi ir šādi, citi kritizē produkta instrukcijas… Liekas, ka tā ir teju vesela zinātne. Pārlasīju, ko man bija rakstījusi kāda friziere, kad nodevos šīs tēmas “pētījumiem” iepriekšējā reizē (starp citu, arī viņa, lai gan pati bija sev krāsojusi matus ar hennu, citiem uz to “neparakstījās”, tas esot “mājas variants”, bet atzina, ka frizieri un taču arī klienti cieš no ķīmisko krāsu saelpošanās).
Devos pēc krāsas uz to pašu veikalu, kur iepriekšējā reizē, bet pēc forumnieku ieteikuma ņēmu citu krāsu.
Pašai pārdevējai bija skaisti sarkanīgi mati. Izrādās – arī krāsoti ar krāsu uz hennas bāzes.
Es nebūtu pateikusi, ka ne ar ķīmisko krāsu krāsoti – spilgta, smuka krāsa, sirmie mati neredzami.
Jau, plānojot otro krāsošanas reizi, pastāstīju pārdevējai, ka, ieskatoties, toņu pāreja, kur beidzās ar hennu krāsotā daļa uz ķīmiski krāsotajiem matiem un saknes pirmajā reizē tomēr atšķīrās, pārdevēja apstiprināja, ka tā sākumā ir. Jo biežāk matus ar hennas krāsu krāso (pārstājot izmantot ķīmisko krāsu), jo vienmērīgāks tonis top. Viņai pašai pagājis kāds pusgads, līdz krāsa kļuvusi vienmērīga.
Izstāstīju savus plānus un nopirku pārdevējas ieteikto krāsu – esmu pateicīga, ka viņa ieteica tieši to toni, jo tas bija tuvāks manas ķīmiskās krāsas tonim, iepriekšējā reizē toni ņēmu spilgtāku, bet līdz ar to arī kontrasts starp matiem, kas agrāk krāsoti un kas pie saknēm pirmoreiz krāsoti, bija lielāks.
Šoreiz, kad matus jau biju nokrāsojusi pati, man pat manikīre pajautāja – jums ir dabiski rudi mati, vai ne?
Pirms krāsošanas, drošs paliek drošs, vēlreiz noskatījos videopamācību, kā matus krāsot. Sagatavoju ūdens kannu ar karstu ūdeni. Šoreiz viena un savā vannasistabā sāku zaļgani netīros skaistumkopšanas darbus. Uzvilku cimdus (viens ātri vien saplīsa un es pēc tam nevarēju atmazgāt nagus), ūdens peldē sagatavoju pulvera zieķi un uzmanīgi sajaucu ar ūdeni tā, lai masa būtu krēmveidīga. Sāku smērēt. Cilvēkam, kurš nekad dzīvē nav krāsojis sev matus, tas, protams, ir izaicinājums. Attapos, ka mājās nav ūdens termometra. Vadījos pēc saprāta un loģikas.
Grūtāk bija nokrāsot matus aizmugurē. Sākumā ieminējos vīram, ka būs jāpalīdz.
Bet tajā brīdī ieinteresēta vannasistabā ienāca deviņgadīgā meita, ko tūliņ arī svinīgi kronēju par jauno frizieri.
Sākumā meita krāsu klāja bailīgi – ja nu kaut kur kļūdās. Iedrošināju, ka tas nav iespējams, turklāt pēc instruktāžas zināju, ka beigās matos krāsa vēl būs rūpīgi jāiemasē – to izdarīšu pati.
Jāpiebilst, ka krāsoju divās kārtās – sākumā saknes, tad turēju tās stundu, tad papildināju matu galus, ko turēju vēl stundu (tātad saknēm divas stundas). (Nākamajā reizē frizieris izskaidroja, ka saknes, jā, sasmērē pirmās, bet UZREIZ “zieķē” arī pārējos matus un tad hennas krāsu tur, labāk vismaz divas stundas, lai tā kārtīgi iedarbojas.)
Kad krāsošana pabeigta, nākamo stundu polietilēna cepure un dvielis ap galvu, un gaidām! Kad pavēros apkārt, pamanīju, ka nu arī vannasistabā redzamas dažas zaļas krāsošanas pēdas. Dēls, kurš tobrīd vēlējās iet vannā, par to nebija sajūsmā. Toties meita, iedvesmojoties no mammas varoņdarbiem, arī sev vēlējās iekrāsot matu šķipsnu. Tā arī darījām.
Pēc laika meita pie manis atgriezās raudot – pārpratusi, ka mati būs pulvera krāsā, zaļi.
Izskaidroju vēlreiz, ka krāsa būs oranžīga, un uztraukumam vairs nebija pamata. Interesanti, ka meitas gaišajos matos krāsu gandrīz nevarēja redzēt, jo biju izvēlējusies hennu, kas iedarbojas uz brūniem matiem. Arī tas jāielāgo, ka ne visas krāsas der visiem matiem.
Pēc stundas pienāca svinīgais krāsas izmazgāšanas brīdis. Šoreiz krāsa skalojot nenāca ārā kunkuļiem, bet gan smilšveidīgi. Man arī patika dabiskā smarža, taču gaumes var atšķirties. Pēc izžāvēšanas biju sajūsmā – ieguvu kastaņbrūnu toni ar nelielu oranžīgu nokrāsu. Turklāt pāreja no saknēm uz galiem bija daudz harmoniskāka, un krāsa izskatījās dabiska.
Kad krāsoja frizieris, visi sirmie mati, kas man gan nav daudz, lieliski nokrāsojās. Šoreiz daži palika sirmi. Varbūt tāpēc, ka aizmirsu strīdīgo niansi – uzsmērēju priekšā pie saknēm krēmu, lai krāsa nepieķertos. Bet friziere, kas mani bija konsultējusi, ieteica to nedarīt, jo tādēļ priekšā kaut kas var nenokrāsoties, kamēr nokrāsota āda notīrīsies pēc dienas divām.
Starp citu, frizierim šoreiz es neteicu, ka plānoju nokrāsot matus pati. Bet laikam jau arī viņiem attiecībā pret pastāvīgajiem klientiem ir “čujs un ņuhs” (“oža un sajūta”) – tieši dienu pēc tam, kad biju nodevusies eksperimentam, viņš atsūtīja ziņu, vai tik mums nevajadzētu atkārtot hennas krāsošanu? Lai arī šis eksperiments, kad krāsoju matus pirmoreiz dzīvē, man sniedza rezultātu, kas apmierināja un tā bija visu laiku lētākā matu krāsošanas reize, tomēr, ja reiz frizieris “parakstās” atkal krāsot matus ar hennu – kāpēc ne?
P.S.
Vakar nokrāsoju matus frizētavā pie sava friziera Alvja viņa salonā “Harmony by Kavalieris”. Bez mokām un bažām par sakņu krāsošanu mugurpusē mājās, arī frizieris jau pieņēmis manas vēlmes un vairs nesatraucas, kas varētu neizdoties – rezultāts patīk, atbilstoši dabiskās krāsas iespējām. Šoreiz tas kopumā aizņēma četras stundas, no kurām divas – turot krāsu. Aptuveni stundu – matu mazgāšana (atcerieties, ka nedrīkst izmantot šampūnu un kondicionieri 24-36 stundas pēc krāsošanas ar hennu), turklāt man ir daudz matu, tie ir biezi un gari. Tāpat matus iesaka kārtīgi izžāvēt, jo karstums palīdz krāsai iesūkties.
P.S.2. Pērkot krāsu bioloģiskajā veikalā, pārdevēja teica, ka tieši šodien esot nākuši pircēji pēc dabiskās krāsas, ar kuru krāsot matus frizētavā – tātad ir arvien vairāk atsaucīgu frizieru, kas ir gatavi šādi krāsot matus.
Padomi, krāsojot matus mājās
1. Pirms matu krāsošanas atbrīvo vietu vannasistabā, lai varētu droši darboties, nesabojājot blakusesošus priekšmetus vai apģērbu. Henna pēc konsistences atgādina mālus, tāpēc ieklāšana matos ir sarežģītāka, jo masa ir smaga, līdz ar to grūtāk padodas ziešanai un vismaz pirmajā reizē noteikti biežāk nopilēs arī uz grīdas.
2. Ar hennu iespējams iegūt ne tikai rudus vai brūnus matus, bet arī melnus. Tādā krāsā vairāk ir basmas.
3. Izvēlēties hennu, kas paredzēta konkrētam matu tonim.
4. Nebaidīties, ļauties pārmaiņām un izmēģināt jauno!
