Krasnodaras apgabalā plūdos vairāk nekā 150 upuru 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins licis sākt izmeklēšanu, vai glābšanas dienesti darīja visu, lai laikus brīdinātu iedzīvotājus par postošajiem plūdiem Kras-nodaras apgabalā, kur kopš piektdienas dzīvību zaudējuši vairāk nekā 150 cilvēki, informē Krievijas mediji.
Nedēļas nogalē viņš arī apmeklēja dabas stihijas skarto reģionu. Apskatnieki Krievijā norāda, ka šī ir lielākā katastrofa, ar kuru Putinam jācīnās kopš ievēlēšanas prezidenta amatā.
Kremļa saimnieks, kurš savas iepriekšējās prezidentūras laikā bieži tika kritizēts par nemākulību risināt šādas postošas katastrofas, arī paziņoja, ka valsts budžetā tiks atrasta nauda, kura tiks tērēta jaunu mājokļu būvei Kras-nodarā, kas tik plašus plūdus nav piedzīvojusi pēdējos desmit gadus. Daudzām mājām to pirmais stāvs pilnībā atrodas zem ūdens. Kopumā dabas stihijā izpostīti 13 tūkstošu cilvēku mājokļi. Nedēļas nogalē tika apturēta arī Melnās jūras krastā esošās Novorosijskas ostas darbība, no kuras tiek eksportētas labības un jēlnaftas kravas, informē raidsabiedrība BBC.
Dabas stihija Krievijas dienvidu apgabalā sākās piektdienas naktī, kad samērā bagātajā Krasnodaras apgabalā pāris stundu laikā nolija vairāku mēnešu norma – Gelendžikā 24 stundās nolijusi piecu mēnešu norma, bet Novorosijskā – divu mēnešu norma. Tiesa, samērā spēcīgs lietus Krasnodaru pārņēmis jau aptuveni mēnesi. Liela daļa upuru, no kuriem daudzi bija gados vecāki cilvēki, dzīvību zaudēja savās mājās, kad jau bija devušies pie miera. Krievijas glābšanas dienestu pārstāvji stāstījuši, ka daudzi cilvēki no plūdiem patvērušies kokos vai uz māju jumtiem, informē ziņu aģentūra “Itar-Tass”. Katastrofas skarto teritoriju Putins pārraudzīja gan no helikoptera, gan Krasnodaras apgabalu apbraukājot autobusā.
“Esmu lūdzis apgabala vadību izveidot izmeklēšanas komiteju, kurai būs jāpārbauda amatpersonu rīcība – kā cilvēki tika brīdināti, kā tas bija jādara un vai tika izdarīts viss iespējamais krīzes risināšanā,” pauda Krievijas valdības vadītājs.
Vietējie iedzīvotāji Krievijas medijiem stāstījuši, ka nekādus brīdinājumus no glābšanas dienestiem neesot saņēmuši, un ūdens masas, kas dažu minūšu laikā applūdināja mājas, viņus pārsteigušas nesagatavotus. Kāda sieviete stāstījusi, ka visu nakti bijusi spiesta pavadīt kokā, kamēr viņu sasniedza glābēji, informē ziņu aģentūra “AFP”.
Lielākais plūdu upuru skaits ir Krimskā, kur pagaidām atrastas 139 cilvēku mirstīgās atliekas. Krievijā plašu uzmanību pievērsusi Krimskas iedzīvotājas Jūlijas Andropovas ieraksts sociālajā interneta vietnē “vkontekte.ru”. Tajā viņa atsaucas uz savu tēvu, kurš strādā vietējā ūdens rezervuārā. Viņš stāstījis, ka piektdienas vakarā ārkārtas sanāksmes laikā tika nolemts atvērt ūdens rezervuāra slūžas, lai lielās lietavas to nepārrautu. Tādējādi no vēl lielākiem plūdiem esot paglābta Novorosijska, taču upurēta Krimska. Neilgi pēc šā stāsta publicēšanas internetā tas gan bija jau pazudis.
Putinam valsts varas spicē atrodoties 12 gadus, Krievija vairākkārt piedzīvojusi gan dabas, gan cilvēku radītas katastrofas. Pirms diviem gadiem valstī plosījās plaši mežu ugunsgrēki, 2000. gadā nogrimstot kodolzemūdenei “Kursk”, dzīvību zaudēja 118 cilvēki. Abos gadījumos Putins tika vainots novēlotā reakcijā. Jo īpaši kritikas krustugunīs viņš nokļuva pēc “Kurskas” traģēdijas, jo neļāva zemūdens glābšanas operācijās iesaistīties ārvalstīm.
