Krāšņo leļļu stāsts galerijā “Istaba” 0
Galerijā “Istaba” līdz 29. novembrim skatāma Latvijas Leļļu teātra 70. jubilejas sezonas ceļojošās izstādes “Leļļu stāsti” īpašā ekspozīcija, kas veltīta leļļu pasaules aristokrātei – marionetei. Māksliniece Anita Znutiņa-Šēve izstādei izvēlējusies marionetes no Leļļu teātra iestudējumiem “Kurš no mums ir sapinies?”, “Karmena. Sievietes versija” un “Kazanova”.
Ejot pa Kr. Barona ielu, jau skatlogā garāmgājēju skatus piesaista jaunākās izrādes “Trīs sivēntiņi un vilks” varoņi, kas vilina gan lielus, gan mazus aplūkot skaistās lelles. Marionetes atdzīvojas mirklī, kad tām pieskaras cilvēka roka. Zinātāji teic, ka tas esot maģisks brīdis, jo paredzēt lelles raksturu neesot iespējams.
Kas ir marionete? Marionešu leļļu sistēma savas pastāvēšanas zelta laikmetu piedzīvoja viduslaikos un renesansē, taču tās saknes meklējamas daudz senākā pagātnē, kad marionetes kalpoja par īpašu reliģisko rituālu sastāvdaļu. Tās ir vienas no senākajām lellēm – pazīstamas jau senajā Āzijā, Ēģiptē, Grieķijā un Romā. Marionetes no savas pastāvēšanas sākuma bija saistītas ar sakrālo un mistisko dzīves daļu, raisot interesi un pievelkot ar savu noslēpumainību domātāju un mākslinieku prātus visos laikmetos. Pateicoties savai smalkajai un niansētajai sistēmai, tās uzskatīja par dievišķām, ideālu iemiesojošām un mistiskām. “Marionetes iemiesoja Dieva-cilvēka attiecību struktūru, ideju, ka cilvēks ir tikai lelle kādu augstāku spēku rokās. Meistari, kas pilnveidoja leļļu izgatavošanas mākslu un vadīšanu līdz tādam līmenim, ka panāca tās pilnīgu līdzību cilvēkam, ieguva Dieva statusu,” atklāj izstādes veidotāja Anita Znutina-Šēve un piebilst, ka marionete ir komplicēta lelle ne vien izgatavošanas, bet arī vadīšanas procesā. “Lai šī lelle atdzīvotos, pirmkārt, ir vajadzīgs ļoti labs lelles mehānisms. Teātrī šo mehānismu mēs saucam par vagu. Augšā ir koka rokturis, un no šī roktura iet ļoti daudzi neskaitāmi diedziņi. Lai lelle atdzīvotos, ir jābūt pareizi nolīdzsvarotām lelles ķermeņa daļām.”
Latvijā marionešu kā leļļu teātra formas vēsture saistās ar 19. gadsimta beigām un Ivana Rudenkova vārdu, savukārt Latvijas Leļļu teātrī šī leļļu forma ienāca līdz ar Sanktpēterburgas Teātra mākslas akadēmijas docentu un marionešu teātra “MINI-DLIN” māksliniecisko vadītāju un režisoru Aleksandru Mindļinu. “2005. gadā viņš kopā ar savas marionešu vadīšanas meistarklases studentiem, jaunajiem leļļu teātra aktieriem, iestudēja diplomdarba izrādi – Prospēra Merimē “Karmena. Versija”. 2007. gadā tapa izrāde pieaugušajiem – “Kurš no mums ir sapinies?” un 2009. gadā tika plānots arī iestudējums “Kazanova”. Šai izrādei pirmo reizi Latvijas Leļļu teātra darbnīcā pašrocīgi tika izgatavotas marionetes – skaitā ap 30, tomēr dažādu apstākļu dēļ izrādes veidošana tika pārtraukta, iestudējumam paliekot nepabeigtam,” atklāj A. Znutiņa-Šēve.
Savulaik marionešu karalis un virtuozs – vācu aktieris Albrehts Rozers uz jautājumu, cik ilgi viņš gatavo lelli, atbildēja: “Mūžīgi… Darbnīcā marioneti pagatavot nevar, tā uzlabojas un iegūst pilnību procesā.”
