Krāšņie kalnu papagaiļi 0
Oksana Fomina strādā par kosmetoloģi, bet brīvos brīžus pavada savā dzīvnieku audzētavā, kurai dots nosaukums “Laimes putns”. Vieni no eksotiskākajiem putniem tajā ir trīs krāšņie kalnu papagaiļi – mamma Ērika un divas viņas atvasītes. Tā ir pirmā reize, kad Latvijā šos papagaiļus izdevies pavairot.
Papagaiļu meitene Ērika, kura lepojas ar košu, salātzaļu ietērpu un sarkaniem spārnu galiņiem, ir jau trīsarpus gadus veca. Uz Latviju pirms pusotra gada atvesta no Igaunijas. Bet pirms trīs mēnešiem putnu dāmas dzīvē bija svarīgs brīdis – Ērika kļuva par māti trīs mazuļiem. Pēc divarpus mēnešiem atvasītes pameta ligzdu un pārcēlās uz atsevišķu būri. Mammas būris gan aizvien atrodas tam cieši līdzās, lai jaunuļi justos drošāk. Viens no papagailīšiem jau atradis sev citas mājas. Pavisam Ērika perēja piecas olas, bet divas no tām izrādījās tukšas. Pirmajā perēšanas reizē tas nemaz nav slikts iznākums, teic putnu saimniece. Turklāt Ērikas mazuļi ir pirmie krāšņie kalnu papagaiļi, kurus izdevies pavairot Latvijā, ar prieku teic Oksana. Noteikt dzimumu trīs mēnešus vecajiem papagailīšiem pagaidām nav iespējams. Kāds tas ir, būs zināms, kad radībiņas sasniegs viena gada vecumu.
Krāšņo kalnu papagaiļu dzimtene ir Austrālija. Pirmo reizi tie aprakstīti 1831. gadā. Pastāv divi šo papagaiļu paveidi. Vieni mīt klusās vietās kalnos, trīs tūkstošus kilometru virs jūras līmeņa, tālu prom no cilvēku apdzīvotām vietām. Otri – apmetušies tuvu apdzīvotām vietām un mēdz postīt sējumus. Patiesībā šie papagaiļi ir maz pētīti. Oksana izvirzījusi mērķi, cik vien iespējams, iepazīt šo neparasto papagaiļu šķirni.
Raksturā tie ir mierīgi, bet ļoti ziņkārīgi. Savstarpējus kautiņus rīkot nemēdz. Atšķirībā no vairāku citu sugu papagaiļiem, kuriem tīk maigs klimats, šie attiecībā uz laika apstākļiem nav kaprīzi.
Jūtas labi pat tad, kad temperatūra noslīdējusi līdz nulle grādiem. Šā iemesla dēļ krāšņos kalnu papagaiļus var turēt āra voljēros un ziemas dārzos. Arī veselība tiem ir stipra. Īpaši piemēroti vietējiem apstākļiem ir tie kalnu papagaiļi, kuri dzimuši Latvijā. Vairoties tie sāk, kad sasnieguši trīs gadu vecumu.
Oksana stāsta, ka Austrālijas kalnu papagaiļi ir viegli pieradināmi pie cilvēka un labi apmācāmi. Tiem var iemācīt atsaukties uz vārdu. Ne vienam vien saimniekam savu spārnoto mīluli izdevies iemācīt pat runāt. Ja Ērikai ir labs noskaņojums, tā sēž Oksanai uz rokas, dažkārt nolaižas arī uz pleca. Putnam patīk izvēcināt spārnus, lidojot pa audzētavu. Mīnuss, kas piemīt kalnu papagaiļiem, – tie uzvedas diezgan skaļi. Ļaudīm, kuri alkst pēc klusuma, šos putnus iegādāties nevajag. Taču, ja papagaiļa būrī iekar zvaniņus un citas rotaļlietas, tie laiku pavada spēlējoties un uzvedas klusāk. Rotaļlietas gan ir jāmaina, jo putnam tās apnīk.
– Tiem ļaudīm, kas vēlas, lai mājās būtu kāds dekoratīvs, samērā kluss putns, jāiegādājas amadīni vai kanārijputniņi. Papagailis, lai gan skaļāks, ir putns kompanjons. Tam vajadzīgs cilvēka tuvums, un tas vēlas kontaktēties ar cilvēku, – stāsta Oksana Fomina.
Latvijā krāšņie kalnu papagaiļi pagaidām ir reti sastopami. Oksana zina vēl tikai vienu šīs šķirnes putnu – Žanu. Viņš dzīvo Rīgā, Purvciemā un ir papagaiļu mammas Ērikas bērnu tēvs.
Pārtiek krāšņie kalnu papagaiļi galvenokārt no vidējiem papagaiļiem paredzētās sausās barības. Oksana gan piemaisa klāt arī lielo papagaiļu barību, jo tajā ir vairāk riekstu. Visi trīs putni ļoti labprāt knābā arī augļus un dārzeņus – banānus, apelsīnus, ābolus, greipfrūtus, papriku, nedaudz kāpostus, brokoļus, zaļumus. Labprāt notiesā arī pa kādai nātrei, kas atvestas no lauku apvidus. Nātres satur putniem ļoti nepieciešamo dzelzi. Putnēniem līdz viena gada vecumam vēlams dot miltu tārpus, kas satur daudz olbaltuma. Vasarā papagaiļi ar prieku ēd zāli un pienenes.
Krāšņie kalnu papagaiļi: dzimtene – Austrālija, turot nebrīvē, jānodrošina ar 1×1,20 m liels būris vai 3 – 4 m liels voljērs, dzimumbriedumu sasniedz trīs gadu vecumā, olas perē 25 – 30 dienas, pārtiek no sausās barības, augļiem, dārzeņiem, dzīvo – līdz 30 gadiem.
|
