Kā pavairot krāšņās kalceolārijas 0
“Kā pavairot kalceolārijas? Mēģināju no ziedošiem augiem ņemt spraudeņus un apsakņot, bet neizdevās. Kad jāsēj sēklas?” AIJA
Kā pagarināt ziedēšanas laiku
Kalceolārijas pieder pie cūknātru dzimtas. To dzimtene ir Centrālamerika un Dienvidamerika. Ģints nosaukums radies no latīņu vārda calceolus – tupelīte, maza kurpīte. Īpatnēji uzpūstie ziedi tiešām atgādina kurpīti vai maciņu. Izšķir viengadīgas lakstaugu (Calceolaria x herbeohybrida) un daudzgadīgas krūmveida (Calceolaria integrifolia syn. C. rugosa) sugas. Audzē kalceolāriju hibrīdus un šķirnes.
Ir gan sīkziedu, gan lielziedu kalceolārijas. Telpās tās audzē kā viengadīgus augus. Mazie, kompaktie, 15–25 cm augstie, apmēram 40 cm garie, nokarenie augi raisa dažādu krāsu (galvenokārt dzeltenus, oranžus un sarkanus) ziedus, kas mēdz būt vienkrāsaini, divkrāsaini, svītraini. Košie toņi un bagātīgā ziedēšana (augam var būt līdz 50 ziedu) priecē no aprīļa līdz septembrim. Tie ir lieliski ziedaugi istabai, balkonam un dārzam. Vasarā kalceolārijas novieto ārā no vēja un lietus aizsargātā vietā, stāda balkonu kastēs, iekarināmos podos, papildina ar tām citu telpaugu kompozīcijas. Vietējās dārzniecībās, piemēram, “Katrīnas un Annas puķes un stādi” Tumes pagastā, visbiežāk audzē nokarenās kalceolārijas un šķirni ‘Golden Bunch F1’, kas ir kompakta, 20 cm augsta un zied ļoti agri dzelteniem, lieliem ziediem.
Audzējot telpās, kalceolārijas novieto vēsā, gaišā vietā (ap +15 °C), kur pieejams arī svaigs, mitrs gaiss. Var rasināt lapas, bet ziedi jāsargā no ūdens (rasinot uztur augstāku gaisa mitrumu, lai ierobežotu laputu izplatību). Augi slikti jūtas siltās istabās – ātri nozied, pat neizplaukst visi ziedpumpuri. Laista bagātīgi un katru nedēļu mēslo. Sakņu kamolam visu laiku jābūt mitram, bet ne slapjam. Iekaltēt nedrīkst! Noziedējušie ziedi jāizplūc (tāpat kā petūnijām), lai paildzinātu ziedēšanas laiku. Stāda auglīgā augsnē, labi aug arī bagātinātā kūdrā.
Pavairot – sarežģīti
Atsevišķas šķirnes var pavairot ar spraudeņiem, tomēr parasti audzē ar sēklām. Ziedus tad var sagaidīt aptuveni pēc septiņiem mēnešiem. Sēj iepriekšējā gada rudenī uz substrāta virsmas, apsmidzina ar pulverizatoru un uzliek stiklu. Gādā, lai sējumi neiežūtu, bet būtu mēreni mitri. Ja temperatūra ir +21…+25 °C, sadīgst pāris nedēļu laikā, tad sējeņus novieto +15 °C temperatūrā un vēdina. Kad izveidojas īstā lapiņa, augus piķē. Substrātam jābūt vieglam, irdenam, ūdeni un gaisu caurlaidīgam. Kad pēc piķēšanas lapiņas sāk saskarties, puķes stāda podos. Līdz pumpuru plaukšanas sākumam reizi nedēļā mēslo ar pilnmēslojumu. Kompaktāku krūmiņu iegūst, galotņojot virs otrā vai trešā lapu pāra. Lapām augot, podus ar augiem izvieto arvien retāk.
Var pavairot arī ar spraudeņiem, ko griež un sakņo vasaras beigās. Mājas apstākļos pavairot tomēr ir grūti, labāk katru gadu pirkt jaunus, ziedošus augus.
Kalceolārijas gandrīz nebojā kaitēkļi. Ļoti reti mēdz uzbrukt laputis, tīklērces, baltspārnes. Noļukušas lapas liecina par ūdens trūkumu, bet pārlaistīt nedrīkst, jo ilgstošā slapjumā augi cieš no hlorozes.
Ziemcietīga suga
Benita Branaburga no stādaudzētavas “Ozoli” stāsta, ka Latvijas klimata apstākļos bez piesegšanas labi aug kalceolāriju suga Calceolaria tenella, kas izplatās ar īsiem ložņājošiem sakneņiem un veido audzes. Spilgti dzeltenie ziedi nav tik lieli kā telpās audzējamām kalceolārijām, tie izkārtojušies līdz 15 cm augstu ziednešu galos. Zied jūnijā un jūlijā. Audzēšanai piemērota saulaina vieta un mēreni sausa augsne. Stādaudzētavā “Ozoli” kalceolārijas stādus var iegādāties par 6 eiro.
