Ko iegūtu Rīga? 2
Vizuāli – vēl vienu sakārtotu, vēsturiski un arhitektoniski vērtīgu ēku pašā vecpilsētas sirdī. Telpu dažādiem neliela mēroga teātra un mūzikas sarīkojumiem – Vāgnera zālē pēc rekonstrukcijas varētu būt aptuveni 400 vietu. Guntis Gailītis norāda, ka Vāgnera ielas 4. nama atjaunošana radītu arī prestižas īres telpas, pēc kurām viņš prognozē lielu pieprasījumu, jo šeit savulaik atradusies ne tikai zāle, kura devusi vārdu visam namam, bet arī bijušas laikrakstu redakcijas, darbojušās deju studijas, savukārt augšējā stāvā atradušies pat pāris īres dzīvokļi.
Rīgas Riharda Vāgnera operteātra renovācijas fonda priekšsēdētājs, muzikologs Arnolds Klotiņš piebilst, ka atjaunotā Vāgnera zāle būtu lieliska vieta Operteātra fonda sarīkojumiem, kuri patlaban galvenokārt risinās “Ziemeļblāzmā” vai arī ārpus Rīgas. “Protams, tur būtu vieta arī sabiedriskām telpām, piemēram, restorānam, tāpat ļoti skaists ir ēkas iekšpagalms, kurā sākotnēji varēja ieiet pat no trim ielām,” teic muzikologs. Pirms dažiem gadiem šajā iekšpagalmā senās mūzikas speciālists Māris Kupčs bija sarīkojis ļoti skaistu baroka operas uzvedumu.
Ieguvums noteikti būtu arī vēl viens kultūrtūrisma objekts – pareizi izspēlējot Vāgnera kārti, būtu atrasts papildu piesaistes punkts tūristiem – īpaši no Vācijas Rīgā iebraucošajiem, taču, kā norāda Guntis Gailītis, arī citās pasaules valstīs ir Vāgnera daiļrades cienītāji, kuri gatavi doties gluži vai svētceļojumā uz vietām, kas saistās ar slavenā komponista vārdu. Māra Gaiļa izstrādātajā projektā Vāgnera muzejs ir viena no obligātām atjaunotā nama sastāvdaļām. “Šai ēkai, ja to atjaunotu, noteikti būtu liela pievienotā vērtība un ļoti daudz gribētāju tajā īrēt telpas,” pauda Guntis Gailītis, piebilstot – tā kā ēka dibināta kā Rīgas pilsētas teātris, būtu skaisti, ja tā šo funkciju varētu pildīt arī pēc atjaunošanas.
VĀGNERA ZĀLES VĒSTURES HRONIKA
* Rīgas pilsētas teātris dibināts 1782. gadā, Rīgai to dāvināja mecenāts Oto Hermanis fon Fītinghofs.
* Savos pirmsākumos teātris neatpalika no izcilākajiem līdziniekiem Eiropā, rādot labākos iestudējumus – piemēram, Mocarta opera “Bēgšana no seraja”, kas tapusi 1782. gadā, pirmizrādi Rīgā piedzīvoja nieka trīs gadus vēlāk.
* Augstāko punktu teātris pieredzēja 19. gs. 30. gadu nogalē, kad piedzīvoja pirmo remontu un 1837. – 1839. gadā, kad tajā par diriģentu darbojās jaunais Rihards Vāgners. Viņš šeit iestudēja piecas operas un lika arī pamatu operai “Rienci”, un, no Rīgas aizbraucot, paturēja Rīgas pilsētas teātra izkārtojumu sava Baireitas teātra uzbūvei.
* Te koncertējušas arī mūzikas zvaigznes Ferencs Lists, Klāra Šūmane un Hektors Berliozs.
* 1863. gadā teātris pārcēlās uz daudz lielākām telpām tagadējā Latvijas Nacionālās operas ēkā. Tā nams tika atvēlēts noliktavu, bibliotēkas un citām vajadzībām, bijusī teātra zāle vairākkārt pārbūvēta un aizbūvēta.
* 1988. gadā ēkas augšējo stāvu, kur līdz Otrajam pasaules karam bija mitinājusies Rīgas vācu saviesīgā biedrība “Musse”, restaurēja un balles zāli piemēroja kamermūzikas koncertiem, kur tie skanēja vēl nepilnus 30 gadus – līdz 2007. gadam.
Galvenie veicamie darbi:
* Fasādes atjaunošama, pamatu stiprināšana;
* Atjaunot zāli – amfiteātri ar 400 sēdvietām.
* Musses zāles rekonstrukcija ar 400 vietām.
* Vāgnera muzeja ierīkošana (~ 350 m2).
* Prognozējamās izmaksas: 18,8 miljoni eiro, iespējamais pieejamības maksājums: 1,27 miljoni eiro (30 gados).
