Valsts nauda – prioritātēm 2
Vāgnera zāle atrodas valsts bilancē un, kā 6. jūnijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš, dažos tuvākajos gados valstij tik un tā nāksies izlemt par tālāko rīcību. Uz rīcību piespiedīs vispirms jau ēkas tehniskais stāvoklis, kuru 2011. gadā celtniecības un ģeotehniskās inženierizpētes firma “Hanza projekts” novērtēja kā nedrošu, atzinumā rakstot, ka “ilgajā pastāvēšanas laikā (..) ēkai ir veidojušās pamatu noturības problēmas, kas izpaužas kā samērā plašs sienu un pārsegumu plaisājums”, savukārt gadu vēlāk apsekošanas aktā ieteica veikt ēkas pamatu stiprināšanu, kā arī nomainīt un renovēt neapmierinošā un sliktā stāvoklī esošās ēkas konstrukcijas. “Ja tuvākajā laikā ar šo namu neko nedarīsim, pēc desmit, piecpadsmit gadiem Rīgas centrā būs grausts,” Sandis Voldiņš bija lakonisks.
Tiek lēsts, ka atjaunošana varētu prasīt aptuveni 18,8 miljonus eiro. Skaidrs, ka ar daudzajiem restaurējamajiem objektiem, kā arī plānoto Rīgas akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību, kas šobrīd ir KM prioritāšu augšgalā, šādus līdzekļus atrast valsts budžetā tuvākajos gados ir pilnīgi nereāli, taču visai liels risks arī, ka ar katru novilcinātu gadu Vāgnera zāles restaurācija un rekonstrukcija varētu jau prasīt ievērojami lielākus līdzekļus.
Īsu brīdi Vāgnera zālei bija cerība tikt atjaunotai par valsts un, iespējams, ES līdzekļiem – pirms dažiem gadiem, spriežot par telpām, kurās izmitināt Jauno Rīgas teātri (JRT) laikā, kamēr tiek rekonstruēta ēka Lāčplēša ielā 25, kā viena no versijām izskatīta arī Vāgnera zāles atjaunošana, atzina KM sabiedrisko attiecību speciāliste Lita Kokale. Tiesa, šī ideja apskatīta pavisam īslaicīgi, nav veikti pat nekādi aprēķini par tās iespējamo izdevīgumu.
