Saskaņā ar programmu “Mantojums 2018” Vāgnera zāles apsekošanai bija jāsākas 2006. gadā un līdz 2018. gadam jātiek rekonstruētai. Taču nomainījušies jau četri ministri, bet nekādas skaidrības par ēkas likteni joprojām nav.
Saskaņā ar programmu “Mantojums 2018” Vāgnera zāles apsekošanai bija jāsākas 2006. gadā un līdz 2018. gadam jātiek rekonstruētai. Taču nomainījušies jau četri ministri, bet nekādas skaidrības par ēkas likteni joprojām nav.
Foto – Evija Trifanova/LETA

Vāgnera zāle. Krāšņa. Vēsturiska. Nevienam nevajadzīga? 2

Nojaukt vai saglabāt?
Šogad aprit desmit gadu, kopš pastāvīgām kultūras norisēm slēgta Vāgnera zāle, un trīs – kopš dibināta Rīgas Riharda Vāgnera biedrība, kas aktīvi veicina tās atjaunošanu. Tomēr krāšņais kādreizējais Pilsētas teātris pagaidām savu rindu kultūras prioritāšu sarakstā tā arī nav sagaidījis, kaut tikko aktualizēts jautājums par iespējamiem finansiālajiem ceļiem tā rekonstrukcijai. Pēc pašreizējām aplēsēm, nama renovācijas izmaksas sasniedz 18,8 miljonus eiro, un, tā kā Kultūras ministrijas (KM) makā šādu līdzekļu nav, risinājums atkal tiek meklēts publiskās privātās partnerības modelī. “KZ” izpētīja, cik tas izdevīgs valstij un kultūras procesam.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas
1782. gadā celtā ēka Vāgnera ielā 4 – pirmais stacionārais Rīgas pilsētas teātris – pusapaļo 235 gadu jubileju šogad svin klusi. Pērnruden šeit notika izstāde Tēlniecības kvadriennāles ietvaros, apliecinot, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ēku uztur pienācīgā stāvoklī un to ir iespējams izmantot atsevišķiem kultūras pasākumiem, tomēr neviens cits pagaidām to nav vēlējies darīt. Varētu vaicāt – ja reiz savulaik greznā un gana plašā – četrarpus tūkstošus kvadrātmetru lielā – trīsstāvu nama liktenis pilsētniekiem, kuriem tas savulaik dāvināts, un valsts iestādēm ir vienlīdz vienaldzīgs, varam droši jaukt namu nost?! Teorētiski tas būtu iespējams, taču arhitekta Kristofera Hāberlanda projektētais nams iekļauts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā, bet tā interjera elementi un podiņu krāsnis – mākslas pieminekļu sarakstā, nemaz nerunājot par vēsturiskajām saitēm ar pasaulslaveno komponistu Rihardu Vāgneru.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.