Novadu reforma: Krāslava atgūs zaudētos pagastus 0
Kad 2009. gadā izveidoja Aglonas novadu, tajā apvienoja Preiļu rajona Aglonu un Krāslavas rajona Kastuļinas pagastu, kā arī Grāveru un Šķeltovas pagastu, kurus pagājušajā piektdienā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija nolēma atdot Krāslavas novadam atpakaļ.
Pēc papildu izvērtējuma Krāslava, iespējams, atgūs arī Kastuļinu.
Preiļu novada domes pārstāvji uz komisijas sēdi nebija ieradušies, bet tās politisko interešu pārstāvji no deputātu vidus sēdē lika saprast, ka šo teritoriju Preiļi atdotu nelabprāt, kas, iespējams, saistīts ar nepieciešamību izpildīt kādus novada veidošanas kritērijus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) bija piedāvājusi visu Aglonas novadu apvienot ar Preiļu novadu, kurā būs arī Riebiņu un Vārkavas novadi.
Taču komisijas deputāti lēma citādi, kas līdz šim noticis reti.
Pēc tikšanās ar Latgales pašvaldībām deputāti pretēji ministrijas ierosinājumam nolēma esošajās robežās saglabāt arī Daugavpils novadu, kas jau tagad ir viens no lielākajiem – tajā apvienojušies 19 pagasti. VARAM ierosināja šai pašvaldībai pievienot arī Ilūkstes novadu, taču tā centieni atjaunot kultūrvēsturisko saikni ar Sēliju komisijā tika respektēti.
Pagaidām nav zināms, ar ko kopā pēc reformas būs Ilūkstes novads. Domes priekšsēdis Stefans Rāzna (ZZS) deputātus informēja, ka iedzīvotāji vēlas saglabāt novadu esošajās robežās un būt piederīgi Zemgalei, taču pieļāva, ka varētu apvienoties ar vēl kādu Sēlijas pašvaldību. Ilūkstes novada vadība uz Saeimas komisiju dosies vēlreiz, kad tajā tiks uzklausītas Zemgales pašvaldības.
Politiski sadrumstalotā Aglona
Divu rajonu pagastu apvienošana 2009. gadā atstāja iespaidu arī uz politisko situāciju Aglonas novadā, kurā tagad vairs ir tikai nedaudz vairāk kā 3000 iedzīvotāju. Pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā deviņas deputātu vietas sadalīja astoņi saraksti, no kuriem septiņi ir pārstāvēti ar vienu deputātu.
Vēlēšanas Aglonā bija neparastas arī ar to, ka Aglonai pievienotie pagasti katrs iesniedza savu sarakstu, kas tā arī bija nosaukti – Škeltovas pagasta, Grāveru pagasta un Kastuļinas pagasta saraksts.
Šis ir viens no novadiem, kurā sasaukuma laikā ir nomainījusies arī vadība – īsi pirms pāvesta Franciska vizītes Latvijā un Aglonā, kuras pašvaldība piedalījās vizītes sagatavošanā, domes priekšsēdes Ingunas Barkevičas vietā nāca Juris Butēvics, kurš pašvaldību vada arī tagad.
Komisijas sēdē viņš atzina, ka Aglonas pagasts vēlas atgriezties pie Preiļiem, ar ko vēsturiski bijis saistīts, savukārt bijušā Krāslavas rajona pagasti – pie Krāslavas novada, kas to iedzīvotājiem ir arī tuvāk – no šīs teritorijas līdz Krāslavai, kurai pievienos arī Dagdas novadu, ir 15 kilometri, savukārt līdz Preiļiem – ap 50 kilometru. Bērni arī braucot mācīties uz Dagdu un Krāslavu.
Atšķirīga esot arī šo cilvēku mentalitāte – Krāslavai savulaik atņemtajos pagastos vairāk dzīvo cittautieši, kas ir pareizticīgie un vecticībnieki, bet Aglona ir latviskāka un tajā dominē katoļu tradīcijas. Domes priekšsēža J. Butēvica ģimene dzīvo Grāveros, kur tai pieder uzņēmums, kas ražo ceļu būves materiālus, tas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem.
“Mēs esam iedzīvinājuši to stūrīti,” piebilda priekšsēdis.
No Krāslavas novada ir arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”), kura bija ierosinājusi šim novadam pievienot visus trīs pagastus – ne tikai Šķeltovu un Grāverus, kā to paredz koalīcijas deputātu priekšlikums, bet arī Kastuļinu.
Deputāte uzsvēra, ka bez jau minētā no šī pagasta uz Krāslavu ir tiešā satiksme, bet Preiļos varot nokļūt tikai ar pārsēšanos.
Arvils Ašeradens (“JV”), kura frakcijas biedrs ir bijušais Preiļu novada priekšsēdis Aldis Adamovičs, lika noprast, ka šo pagastu Preiļi negribētu atdot. Viņš arī atsaucās uz VARAM veikto analīzi, kas norāda uz Aglonas saikni ar Preiļiem. Krāslavas novada priekšsēdis Gunārs Upenieks (ZZS) žurnālistiem pieļāva, ka par Kastuļinu varētu būt interese, jo tajā atrodas spēcīgas zemnieku saimniecības, biogāzes ražotne, kā arī Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāle, kas nodrošina darba vietas.
No dažu deputātu izteikumiem bija iespaids, ka sava nozīme varētu būt arī skolēnu skaitam, lai gan šīs teritorijas bērni tāpat braukšot uz skolu Dagdā, kas ir tuvāk. Komisija uzdeva VARAM vēlreiz izvērtēt, kurā novadā Kastuļinai būt, lai, skatot likuma pielikumu ar novadu karti, Saeima galīgo lēmumu varētu pieņemt trešajā lasījumā.
Līvāni paliek neaizskarami
Preiļu novads netiks atjaunots agrākā rajona robežās, jo Līvāni ir kļuvuši par reģionālās attīstības centru un šā novada teritorija paliks tagadējās robežās.
Par to Jānim Dombravam (NA) bija jautājumi – šis būs viens no mazākajiem novadiem, kam ļauts palikt vienam, bet citu spēcīgu pašvaldību līdzīgi lūgumi tikuši noraidīti. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis paskaidroja, ka Līvāni jau sākotnēji bija noteikts kā reģionālās attīstības centrs modelī “deviņas lielās pilsētas plus 21 novads”, tāpat kā Smiltene no bijušā Valkas rajona un Sigulda.
Neviena no tām nebija rajonu centru pilsētas. Kā Valkas, tā Preiļu rajonos bija divi vienlīdz spēcīgi attīstības centri, kurus neesot iespējams tagad apvienot, Līvāni arī esot attīstījušies par spēcīgu pašvaldību, apgalvoja M. Lasmanis.
Viktors Valainis (ZZS) gan piebilda, ka attīstību veicinājušas arī priekšrocības valsts un ES fondu līdzekļu pieejamībā. Jāatgādina, ka sava novada intereses Saeimā daudzus gadus lobēja bijušais deputāts Jānis Klaužs. Līvānu novada domes priekšsēdis Andris Vaivods komisijas sēdē sacīja, ka Līvāniem vēlas pievienoties divi Vārkavas novada pagasti un viens Krustpils novada pagasts. Taču komisija šādus mutiski izteiktus priekšlikumus nevar skatīt, jo tādā gadījumā ir jābūt abu pašvaldību domju lēmumiem, kā tas bija Aglonas gadījumā, kad gan tās, gan Krāslavas domes bija piekritušas robežu maiņai.
