Krāsas, kas lauž klasisko un reālo ainavu 3
Daina Šulca, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Krāsu gleznotāja Valda Buša krāšņums un eksplozija, sadrumstalotība un vienotība mākslinieka simtgades izstādēs.
Par godu spilgtā krāsu mākslinieka Valda Buša (1924–2014) 100 gadu jubilejai atvērtas vairākas viņa darbu izstādes. Rīgā galerijā “Art Platz” līdz pat septembra beigām skatāma ekspozīcija “Valdis Bušs 100”. Jūrmalas muzejā atklāta izstāde “Valdis Bušs 100. Savienojums”. Bulduru Izstāžu namā izveidota māksliniekam veltīta ekspozīcija “…manas krāsas ir spilgtas, mazliet trakas…”.
Katra izstāde ir ar savu raksturu un jēgu. Valda Buša gleznās nav vietas klusumam. Tās ir krāšņas, ekspresīvas, dzīvespriecīgas un vitālas, un vienīgie klusie periodi ir viņa izstāžu darbībā, bet ne radītajos mākslas darbos.
Nekas nepaliek bez pēdām
Mākslinieka dzīve atspoguļojas viņa daiļradē. Ekspozīcija Bulduru izstāžu namā “…manas krāsas ir spilgtas, mazliet trakas…” ļauj vairāk izprast mākslinieka traģiskos dzīves un daiļrades līkločus, atklājot viņa cilvēciskās īpašības.
Valdis Bušs, būdams Mākslas akadēmijas ceturtā kursa students, 1949. gadā atteicās no studijām un devās līdzi savai līgavai, kas kā tautas nodevēja tika izsūtīta uz Sibīriju. Valda Buša atmiņās un mākslas vēsturnieku rakstos Sibīrija tiek saukta par Tālajiem Austrumiem, kur abi jaunieši reģistrēja savu laulību.
“Šis solis radīja ķēdes reakciju, kas ietekmēja visu Valda Buša tālāko dzīvi un daiļradi. Viņam nebija ļauts pabeigt studijas, uz ilgiem gadu desmitiem viņam bija liegts rīkot un piedalīties izstādēs, kas atstāja rūgtumu uz visu atlikušo mūžu,” stāsta Bulduru izstādes kuratore Jana Rāve, “1972. gadā, kad mākslinieks tuvojās pusmūžam, Jūrmalas vēstures un novadpētniecības muzejā notika viņa pirmā personālizstāde. Gadu vēlāk viņš tika uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā. Šie divi svarīgie un ilgi gaidītie notikumi – personālizstāde un oficiālā uzņemšana Mākslinieku savienībā – bija kā tramplīns, kā lēciens, lai paspētu nokavēto un pieteiktu sevi mākslas pasaulē. Viņš vēlējās izdarīt to, kas citiem Valda Buša paaudzes māksliniekiem jau bija sasniegts. Viņš nebaidījās eksperimentēt un meklēt savu ceļu mākslā. Radošajā mantojumā, kas ietver vairāk nekā 5000 gleznu un studiju, Valdis Bušs ir atklājies kā ārkārtīgi darbaspējīgs un mūžam meklējošs mākslinieks. 4. jūlijā Bulduru izstāžu namā tiks atklāta vēl viena Valda Buša izstāde “Valda Buša laiks. Laikabiedri”.”
Valdis Bušs gleznoja un gleznoja un vēlējās to darīt arvien labāk un labāk. Krāsu spilgtums un bagātība, darba ražīgums un nerimstošā strādāšana nāk no Latgales temperamenta un mentalitātes. Valdis Bušs dzimis Viļakā, bet Jūrmalā nodzīvoja 59 savas dzīves gadus. Viņa zīmīgākie ģeogrāfiskās atskaites punkti ir Latgale, Sibīrija un Jūrmala, ko saredzam arī mākslinieka gleznās. Valdis Bušs par sevi saka: “Kā cilvēks, kā gleznotājs es esmu zemnieks, čangalis.” Šovasar jau astoto gadu pēc kārtas Viļakā tiks organizēts 8. Starptautiskais mākslas plenērs “Valdis Bušs 2024”. Plenēra darbi tiks izdoti e-katalogā.
Valdis Bušs, dzīvodams Jūrmalā, izgleznoja savas emocijas, pieredzi un vērojumus, kas gadiem ilgi bija gaidījuši savu izklāšanos uz audekla ekspresīviem krāsu triepieniem. Viņa gleznas ir temperamentīgas, jaudīgas un emocionāli krāšņas.
Savienojums
Tas ir atslēgas vārds Jūrmalas muzeja izstādei “Valdis Bušs 100. Savienojums”. Neviens cilvēks nevar būt brīvs no savas dzīves. Ar to, ko esi paspējis vai neesi paspējis, ir jāsadzīvo visu savu mūžu. Valdim Bušam, vēlu sākot izstāžu darbību, nācās konkurēt gan ar savas paaudzes, gan jaunajiem māksliniekiem. Viņa kā mākslinieka biogrāfijā vairāku paaudžu savienošanās ir zīmīgs process, kas noticis pusmūžā. Lai akcentētu šo savienošanos, Jūrmalas muzejs visjaunākajai mākslas mīļotāju paaudzei – izstādes apmeklētājiem bērniem – piedāvā vizuāli praktisku spēli – no Valda Buša gleznas fragmentiem salikt pašiem savu gleznu.
Jūrmalas muzeja izstādes “Valdis Bušs 100. Savienojums” kuratore ir mākslas zinātniece Inga Bunkše. Valdis Bušs ir atstājis bagātu un spožu māksliniecisko mantojumu, un, lai izstādē varētu kaut nedaudz atklāt mākslinieka izaugsmi, tika veikta rūpīga darbu atlase. Ekspozīcija Jūrmalā sniedz iespēju skatīt mākslinieka glezniecības raksturu un viņa vizuālā rokraksta pārmaiņas.
Inga Bunkše stāsta: “Jau agrāk biju pazīstama ar mākslinieka daiļradi, tomēr izstādes sagatavošanas laikā mani sagaidīja vairāki pārsteigumi. Piemēram, nepieredzēti drosmīgās stilizētās ainavas, kas tapušas pagājušā gadsimta 70. gados, skatītājiem tiek rādītas pirmo reizi. Apbrīnojams ir Valda Buša domas asums un spēja radīt izcilus darbus ļoti cienījamā vecumā, kad viņam jau bija deviņdesmit gadi. Izstādē esam padomājuši par visu paaudžu skatītājiem. Redzam, ka apmeklētāji ar lielu interesi iesaistās interaktīvajās norisēs. Skatītājus īpaši aizrauj iespēja papildinātajā realitātē aplūkot, kā gleznas elementi sāk kustēties un iegūst telpiskumu. Daudziem tā ir jauna gleznu vērošanas pieredze.”
Izstādes “Valdis Bušs 100. Savienojums” publicitātes glezna ir 1974. gada darbs “Pie upes” – glezna, kas apvieno sevī Valda Buša kontrastaino krāsu izvēli, triepienu enerģiju, tehniku un meistarību. Šī glezna ir īpaša. Tajā redzams gandrīz viss, ko vēlētos uzsvērt Valda Buša glezniecībā – krāsu laukumi, kas rada tēlus, un to atspulgs ūdenī, kas iegūst pastāvīgu nozīmi, ekspresīvi, spēcīgi, vīrišķīgi emocionāli triepieni, kompozīcija, spēks, ornamentāli izteikta faktūra. Tas viss Bušam ir raksturīgi, bet gleznā “Pie upes”, izmantojot kontrastu krāsas, ir iegleznota tonalitāte, un pats interesantākais – Buša enerģija un ekspresija šajā gleznā ir plastiska un nepārsātinātais krāsu daudzums ļauj ietiekties dabas ainavas neredzamajos, bet sajūtamajos slāņos.
“Art Platz” bagātīgais krājums
Galerijā “Art Platz” apskatāmi Valda Buša darbi no pagājušā gadsimta 50. gadiem. Izstādes ekspozīcijā, kur izstādītas vairāk nekā 60 gleznas un studijas, ir pamanāmas raksturīgas šķautnes Valda Buša vizuālajā rokrakstā. Spilgti, kontrastējoši, pārsvarā tīri krāsu toņu laukumi viņa gleznās uzbūvē mežu, lauku, jūru, jahtu piestātni, kuģus, ēkas vai klusās dabas. Lai arī gadu desmitos viņa stils mainījies – tieši gleznoto krāsu laukumu izmēri no pavisam maziem līdz lieliem un otrādi, to spilgtums, krāšņums un daudzums caurstrāvo visu izstādes ekspozīciju. Valda Buša gleznas ir kontrastainas, krāsu laukumi bieži vien tiek norobežoti ar tumšām kontūrām.
Galerijā “Art Platz” Valda Buša gleznas apskatāmas piecās telpās un vēl viena telpa veltīta mākslinieka darbu vizuālajiem digitālajiem risinājumiem, kur uz ekrāniem redzami gan mākslinieka darbi un to fragmenti, gan informācija un pētījumi par viņa daiļradi, piemēram, mākslas zinātnieku interpretācijas, ko Valda Buša gleznās varētu nozīmēt baltā, zaļā, sarkanā un citas pamatkrāsas. Galerijā “Art Platz” Valda Buša izstāde vasaras laikā tiks papildināta, mainīta un atjaunota.
Izstādes “Valdis Bušs 100” koordinatore un galerijas “Art Platz” pārstāve Biruta Auriņa saka: “Mūsu izstādes mērķis bija parādīt Valda Buša vērienu un rokrakstu, viņa krāsu glezniecības burvību un netradicionālo pieeju ainavu glezniecībā. Nebeidz pārsteigt viņa krāsu izjūta un otas triepiena virtuozitāte. Valdis Bušs ir krāsu mākslinieks, latviešu kolorists kā Herberts Siliņš, Rūdolfs Pinnis un Jānis Tīdemanis.”
Mākslinieka ģenialitāte
Valda Buša talants ir no krāsu gabaliņiem, gabaliem vai laukumiem izveidot gleznu. Nereti izmantoto krāsu daudzums vienā gleznā tuvojas pārbagātībai, un… ja būtu iegleznotas vēl citas krāsas, iespējams, glezna sabruktu kā mozaīka sīkās drumstalās. Valdis Bušs ar krāsu laukumiem lauž klasisko un reālistisko ainavu glezniecībā, nezaudējot harmoniju un gaismas un ēnas spēli.
Skatoties Valda Buša viskrāsainākās un kontrastainākās gleznas, var iztēloties viņa mākslas radīšanas procesu, ko raksturo spēja apstāties vajadzīgā brīdī, lai glezna paliktu glezna, arī tad, ja mākslinieku turpina uzrunāt košo krāsu bezgalīgais daudzums un dažādība. Labāk ņemt jaunu audeklu un sākt jaunu gleznu. Valda Buša gleznas ir spēcīgas, tām ir raksturs.
Valda Buša attiecības ar krāsām ir tēma visa viņa mūža garumā. Valdis Bušs gleznoja ar eļļu uz audekla un kartona.
1995. gada glezna “Baltie ziedi” (ar šādu nosaukumu ir vairāki Valda Buša darbi) tika izvēlēta par galerijas “Art Platz” izstādes “Valdis Bušs 100” un par Līgas Baņķieres un Ievas Trillo monogrāfijas “Krāsa un gaisma. Valdis Bušs” (2024) titulgleznu. Gleznas baltie, zilie un vēsi zaļganie toņi, kas pa gabaliņiem vien noklāj gandrīz visu gleznu, kontrastējot ar nedaudz silti brūnajiem un sarkanajiem toņiem, veido krāšņu krāsu laukumu saspēli, kur krāsas gan harmonē, gan kontrastē, radot krāšņu un dinamisku kluso dabu ar baltiem ziediem.
Valdis Bušs bija spītīgs, nerimstošs, ar ļoti lielām darba spējām apveltīts mākslinieks. Pats par sevi viņš saka: “Glezniecība ir manas dzīves laime un nelaime. Katra uzgleznota laba glezna ir man devusi laimes sajūtu.”
