Krāsaini dārzeņi veselībai. 3. daļa – zaļas un violetas vitamīnu krātuves 0
Zaļš
Zaļo toni jebkuram dārzenim vai auglim rada hlorofils. Šīs krāsas dārzeņiem ir sava loma līdzsvarotā nervu un muskuļu darbībā, arī hormonālā balansa uzturēšanā. Veselīguma aspektā tiek slavēti tumšzaļie cukini, zirņi, artišoki un lapu dārzeņi, kas satur arī luteīnu. Spināti, brokoļi un selerijas ir arī vērtīgs folijskābes avots, bet brokoļos ir īpaši daudz C vitamīna un citu antioksidantu.
Šo dārzeņu regulāra lietošana uzturā var palīdzēt attālināt audzēju veidošanās iespējamību. Zaļš tonis ir lielākajai daļai kāpostu. Tie bagātīgi ar C vitamīnu, satur daudz minerālvielu, kas palīdz uzturēt vēlamo skābju un sārmu līdzsvaru organismā. Šķiedrvielas, ko uzņemam, ēdot kāpostus, īpaši noderīgas aterosklerozes profilaksei, jo veicina sliktā holesterīna izvadīšanu no organisma, sekmē zarnu trakta attīrīšanu.
Galviņkāposti satur aknām, nerviem, asinsvadiem noderīgo holīnu – B grupas vitamīniem piederīgu elementu, sauktu arī par B4 vitamīnu, kas aktivē šūnu vielmaiņu, veicina olbaltumvielu sagremošanu.
Beta karotīna un C vitamīna īpaši daudz ir Briseles kāpostos. Visdažādākie salāti – lapu, sparģeļu, romiešu u. c. – satur B grupas, C un P vitamīnus, beta karotīnu un dažādus mikroelementus.
Lai salāti nezaudētu vērtīgās ārstnieciskās īpašības, tos ieteicams nevis griezt ar nazi, bet gan saplucināt ar pirkstiem.
Bordo vai zili violeto krāsu veido dabiskie antioksidanti antocianīni. Ēdot šādas nokrāsas dārzeņus, tiek veicināta sirdsdarbība un holesterīna izvadīšana no organisma, labvēlīgi ietekmēta arī redze,sekmēta šūnu pasargāšana no bojājumiem.
Galda jeb sarkanās bietes izceļas ar daudzveidīgu un unikālu sastāvu – tajās ir gan vitamīni un minerālvielas (kālijs, magnijs, dzelzs u. c.), gan cukuri, olbaltumvielas un šķiedrvielas. Pektīnu bietēs ir pat vairāk nekā ābolos.
Īpašas tās padara specifiskie savienojumi betaīni, kas sekmē aknu darbību un tauku vielmaiņu, uzlabo ādas stāvokli. Viens no tiem, betacianīns, tām piešķir raksturīgo toni. Jo bietes tumšākas, jo vērtīgākas un satur mazāk kokšķiedru. Tās ir bagātīgas ar dzelzi, kas sekmē asinsradi, uzlabo B12 vitamīna uzsūkšanos un hemoglobīna daudzuma palielināšanos asinīs. Tāpēc bietes un to sulu īpaši iesaka lietot, ja ir mazasinība.
Sulas dzeršana veicina arī asinsspiediena pazemināšanos, labvēlīgi ietekmē sirds veselību. Labāk to lietot atšķaidītu ar kādu citu dārzeņu sulu. Bietēs ir daudz joda (šajā ziņā tās atpaliek tikai no jūras kāpostiem), kas palīdz pret sklerozes veidošanos. Organiskās skābes veicina toksīnu izvadīšanu no organisma. Svaigās biešu lapiņās C vitamīna ir ievērojami vairāk nekā saknē, bet skābētas bietes tiek uzskatītas par iedarbīgu līdzekli svara mazināšanai.
Mellenēs līdzās antocianīniem ir daudz B grupas un P vitamīnu, tās satur gan vērtīgas minerālvielas (nātrijs, kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, cinks, dzelzs u. c.), gan balastvielas un organiskās skābes, kas labvēlīgi ietekmē nozīmīgākos dzīvības procesus.
Mellenēs esošās vielas rosina asins cirkulāciju, arī acu kapilāros, tāpēc veicina to apasiņošanu un barošanu, palīdz uzlabot redzi, tās asumu, spēju piemēroties dažādam apgaismojumam. Svarīgs arī cinks, kas palīdz regulēt ogļhidrātu vielmaiņu.
