Krāsaini dārzeņi veselībai. 1. daļa – kas labs sarkanajos? 0
Izmantojiet dārzeņu un augļu sniegto iespēju maltīti padarīt daudzkrāsainu. Ieguvums būs ne tikai dekorativitāte vien – noteiktu toni tiem piešķir dabiskie pigmenti, kas savas bioloģiskās aktivitātes dēļ organismam noderīgi līdzīgi kā vitamīni un minerālvielas. Turklāt vienā dārzenī nav tikai kāds viens tā krāsu veidojošs savienojums.
Sarkano krāsu piešķir spēcīgais antioksidants likopēns, dzelteno un oranžo toni dod karotinoīdi, to starp beta karotīns, zaļā avots ir hlorofils, bordo un violeto nokrāsu veido antocianīni, bet baltas krāsas dārzeņos ir dabiskais antioksidants kvercetīns.
Allaž tiek daudzināts, cik svarīgi uzturā ir zaļumi, taču pētījumos apstiprinājies, ka arī sarkanas, zilganas vai sārtas krāsas pigmenti augļos un dārzeņos labvēlīgi ietekmē to ēdāju veselību. Vairāku prominentu universitāšu medicīnas zinātnieki no Itālijas, Francijas, Nīderlandes, Vācijas un Lielbritānijas iesaistījušies tā dēvētajā Atēnu projektā. Izpētē izmantojot dzīvniekus, secināts, ka, piemēram, polifenoli, kas rodami violeti zilganas nokrāsas dārzeņos un augļos, neitralizē oksidācijas procesus organismā, sargā pret šūnu bojājumiem, mazina sirds asinsvadu un ar organisma novecošanos saistītu slimību risku.
Dzelteno, oranžīgo un sarkano toni pamatā rada dažāda veida karotinoīdi, kas spēj mazināt iekaisumprocesu veidošanos un attālināt vai novērst slimības, kas to dēļ var rasties. Bālgani baltajos rodami saponīni, kas arī iedarbojas pret iekaisumiem. Savi labumi ir it visu nokrāsu dabas veltēs – un to kopumā, tāpēc pareizākā izvēle ir ēst krāsaini. Vislabāk, ja uzturā ir lokāli un sezonāli dārzeņi – brieduši pašu dārzā vai iegādāti no uzticamiem vietējiem audzētājiem (lai esam droši, ka nav pārsātināti ar ķīmiju un labās īpašības nav zaudējuši, ilgstoši uzglabājot un tālu pārvadājot) un tiek ēsti tajā gadalaikā, kad mūsu reģionā ienākas.
Sarkans
Tomāti uzlabo gremošanu un vielmaiņu, spēcina organisma aizsargspējas, iedarbojas pret zarnu infekciju un sēnīšu slimību ierosinātājiem. Uzskata, ka tomātos ir visi 13 zināmākie vitamīni. Kā īpaši veselīgi tie tiek daudzināti spēcīgā antioksidanta likopēna dēļ, kas palēnina novecošanās procesus organismā, spēj mazināt risku saslimt ar sirds un onkoloģiskām slimībām. Tomātos arī daudz dažādu minerālvielu, tostarp kālijs, fosfors, kalcijs, magnijs, dzelzs, un organisko skābju, kas veicina gremošanu.
Svaiga tomātu sula ir īsts vitamīnu un minerālvielu koncentrāts, taču secināts, ka no termiski apstrādātiem – kaltētiem, ceptiem vai mērcē pārstrādātiem – tomātiem tas organismam uzņemams un izmantojams pat vieglāk nekā no svaigiem. Ieteicams tos ēst ar visu miziņu un nelielu veselīgas eļļas, piemēram, olīvu, piedevu.
Nav šaubu par dzērveņu veselīgumu – tajās daudz C vitamīna, kas stiprina imunitāti un palīdz mazināt saslimšanu gan ar saaukstēšanās, gan citām infekcijām. Bagātīgais flavonoīdu, antioksidantu un minerālvielu, īpaši kālija, kalcija un nātrija daudzums sekmē vielmaiņu, palīdz līdzsvarot sirdsdarbību un asinsspiedienu. Benzoskābei dzērveņu sastāvā ir antibakteriāla iedarbība, tāpēc šīs ogas noderīgas gan iekaisumu un urīnceļu infekcijas profilaksei, gan ārstēšanai.
Sagatavots pēc tematiskās avīzes “Ēd gudri, ēd veselīgi”
