Krāsainas skaistules – akvārija zivtiņas. Kā pareizi uzturēt un rūpēties? 0
Akvārija un zivtiņu uzturēšana var šķist pavisam vienkārša – kas gan tur sarežģīts? Skaistas, krāsainas būtnes, kuras mazliet jāpabaro, par kurām pajūsmot, it kā tā būtu glezna pie sienas.
Taču tā gluži nav – pareizi uzturēt akvāriju jāprot. Evita Šmite ir pieredzējusi zivtiņu īpašniece, kuras akvārijā peld ne viena vien akvārija zivtiņu suga.
Ar Eviju runājam par sarežģījumiem, kopjot akvāriju, pāragru atvadīšanos no mīļām zivtiņām, sugu un akvāriju izvēlēm, lai zivtiņu mūžs būtu maksimāli garš.
Evitas ģimene pie akvārija zivtiņām tika pirms apmēram astoņiem gadiem, kad viņas draudzene, kas ir arī jaunākās meitas krustmāte, savām zivtiņām iegādājās jaunu akvāriju.
“Bērni ieņēma galvā, ka mums arī vajag akvāriju, un krustmāte atdeva savu veco tā saukto apaļo akvāriju ar visu grunti un filtru. Sākumā, protams, visi bijām sajūsmā, tomēr katru reizi, kad akvārijs bija jāiztīra, radās grūtības – visas zivis bija jāizzvejo un akvārijs bija jāpārmazgā – nejēdzīga nodarbošanās. Arī filtrs bija skaļš.”
Evita sāka interesēties un nonāca pie secinājuma, ka patiesībā šis akvārija veids zivīm nav īsti piemērots.
“Nopirkām neona zivtiņas un šķēpnešus, tad arī nopietnāk sāku visu pētīt, lasīt interneta vietnēs, un sapratu, ka apaļie akvāriji zivīm nav īsti labi. Bija kaut kas saistīts ar skaņas veidošanos – zivis patiesībā tika spīdzinātas. Akvārijam nepieciešams ne vien filtrs, bet arī stabila temperatūra un dzīvie augi. Arī zelta zivtiņas, kas bija mūsu pirmās zivis akvārijā, ir ļoti šmucīgas radības. Apaļais akvārijs nudien nebija tām piemērots. Ar sludinājumu palīdzību iegādājos 90 l akvāriju, kurš jau bija iekārtots, un iegādes brīdī tajā bija divi ancistra sami, divas skalārijas un koridora sams, tiem pievienojās mūsu neoni un šķēpneši. Brīnos, ka jau pieaugušās skalārijas neonus neapēda, jo dabā tie esot skalāriju barība.”
Vide esot bijusi piemērota kā zivīm, tā augiem, un akvārijā atkopušies akvas augi un zivtiņas sākušas vairoties.
“Pat skalārijas vienu reizi iznērsa ikrus, taču nākamajā dienā tie jau bija nokopti. Krietni vairojās ancistri. Mūsu skalārijas pēc diviem gadiem cita pēc citas izmira, bet nāves cēloni un slimības zivīm ir ļoti grūti noteikti, tāpēc joprojām nezinu, vai pie vainas bija vecums vai kas bakterioloģisks.”
Evita arī savā darba vietā, šūšanas salonā, iekārtojusi 120 litru ietilpības akvāriju.
“Salaidām tajā skalārijas – ja akvārijā ir maz zivju, tad tās savus optimālos izmērus sasniedz ātrāk. Jo vairāk zivju – jo mazākas tās ir, tāpēc man nepatika, ka salona īpašniece akvārijā salaida daudz zivju. Veidojās pārapdzīvotība. Manā mājas akvārijā divas skalārijas izauga lielas sešu mēnešu laikā, kamēr salonā tās visas tā arī palika maziņas.”
Evita stāsta, ka viņas bērni pārdzīvo zivtiņu aiziešanu, tāpēc, lai mierinātu, vietā tiek ņemtas citas, taču bez problēmām un sāpīgām mācībām neiztikt.
“Pagājušajā gadā nopirkām daudz un dažādus barbusu pārus, bet diemžēl karstajā vasarā aizmirsu, ka akvārija ūdens obligāti ir jāatdzesē. Barbusi vispār esot jātur pa pāriem – būdama viena, tāda zivtiņa skumstot.”
Lai aizpildītu tukšumu, kas radies, citām zivtiņām aizejot, Evita iegādājusies molinēzijas, kuras ļoti aktīvi vairojas, piepildot akvāriju ar raibām atvasēm.
“Tagad man ir pilns akvārijs ar dažāda raibuma molinēzijām – izrādās, ka šīs zivis ir dzīvdzemdētājas un ka tieši tāpat kā šķēpneši varot mainīt dzimumu – vairojas kā kaķi!”
Evita iesaka zivtiņas iegādāties mazos veikaliņos, kuros ir personiskāka attieksme un zemākas cenas. Tādā veidā iespējams nekļūdīties ar zivju sugu izvēli, piemērotāko katram akvārijam un apstākļiem.
“Visu savam akvārijam pērku vienā veikaliņā, kur īpašnieks vienmēr atbild uz jautājumiem, kuri man interesē. Lielajās zooveikalu ķēdēs, manuprāt, zivis ir nesamērīgi dārgas. Un pārdošanas zālēs esošajos akvārijos var redzēt dažus eksemplārus bez dzīvības pazīmēm.”
Evita piemin un atgādina, ka, “jo lielāks akvārijs, jo vieglāka ir kopšana. Dzīvie augi ļoti labi uztur vajadzīgo vidi. Es ļoti reti ūdenim pievienoju veikalos nopērkamo ķīmiju – to daru reizi pusotrā, divos gados, kad pilnībā restartēju akvāriju, lai noņemtu zivīm stresu un ūdens ātrāk kļūtu dzidrs. Kas attiecas uz barību – izmantoju pašu vienkāršāko. Es ar dzīvo barību nebaroju pat skalārijas – varbūt tieši tādēļ tās bija miermīlīgas un neuzbruka citām zivīm.”
Ieteikumi
Pērciet lielu akvāriju (vismaz 90L), lai zivju un akvārija uzturēšana būtu vienkāršāka.
Jo vairāk zivju, jo lielāka iespējamība, ka tās neizaugs līdz tām paredzētajam lielumam. Tāpēc akvārijā nelaidiet pārāk daudz zivtiņu.
Nav ieteicams zivis pirkt lielo ķēžu zooveikalos, jo tur trūkst individuālas pieejas, kā arī daudzas zivis nav pietiekami stipras un veselīgas.
Nevajag pārspīlēt ar barību – jāpērk visvienkāršākā. Ja pieradinās pie dzīvās barības, zivis, kurām ir tieksme ēst citas zivis, apēdīs viena otru.
Nebaidieties no neveiksmēm – teju katrs zivju turētājs sākumā ir izdarījis ko nepareizi. Var paiet ilgs laiks, līdz rodas izpratne par to, kā jārūpējas par zivīm.
