Krāsa, forma un struktūra – ko par veselību vēsta roku nagi? 0
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Nagus mēdz dēvēt par veselības spoguli. Pat nelielas nagu krāsas, formas vai struktūras izmaiņas var būt signāls par nopietnu hronisku saslimšanu, vitamīnu trūkumu vai infekcijas slimību.
“Nagi ir viena no ķermeņa sastāvdaļām, tāpēc var liecināt par mūsu veselības stāvokli. Vienmēr jārūpējas, lai nagi, tāpat kā mūsu āda un organisms kopumā, būtu veseli,” stāsta Derma Clinic Riga dermatoloģe-veneroloģe Ilze Koha.
Vesels nags ir gluds, bez izteiktām rievām, rozīgā nokrāsā.
Cēloņi, kas var ietekmēt nagu izskatu, ir ļoti daudzi un dažādi. Ja izskats izmainījies vienam nagam, visticamāk, cēlonis ir lokāls, piemēram, nagam vai pirkstam bijusi mehāniska trauma.
Ja izmaiņas skārušas visus nagus, tas var liecināt par kādu iekšķīgu organisma slimību vai roku ādas saslimšanu.
“Protams, nagam fizioloģiski var būt kāda rieviņa, jo tas nav pilnīgi gluds. Tomēr, ja rodas šaubas vai arī naga izskats mainījies pēkšņi, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai dermatologa, kurš profesionāli novērtēs, vai izmaiņas ir fizioloģiskas vai tās rosinājusi kāda slimība,” skaidro dermatoloģe.
Ja vien slimība ir ārstējama vai cēlonis, kas radījis nagu izskata izmaiņas, ir novērsts, arī izmaiņas nagos ar laiku izzūd. Nagu izmaiņas var radīt psiholoģisks iemesls, kas izpaužas kā nagu graušana vai plēšana.
Biežāk sastopamās izmaiņas
Var notikt naga virsmas, formas un izmēra, krāsas izmaiņas, var rasties naga plātnītes un gultnes saķeres traucējumi, kā arī izmaiņas ādā ap nagu.
• Bo līnijas (horizontālas līnijas, iedobes naga garumā). Vienam nagam visbiežāk lokāls iemesls – traumatizācija, piemēram, pārāk agresīvi veikts manikīrs, nepareizi no nagu plātnītēm atbīdītas kutikulas. Arī paronīhija jeb naga valnīša iekaisums, kas izpaužas kā sāpes, tūska, apsārtums, pazūd kutikula, var būt strutas. Vairākiem nagiem var izraisīt bakteriāla vai sēnīšu infekcija, novērojamas pēc spēcīga drudža, pie vīrusu slimībām, arī iekšķīgi lietojot medikamentus, pēc ķīmijterapijas.
• Nagu šķelšanās vai plaisāšana. Pat ja nags ir īsi apgriezts, nagi šķelsies, jo šķelšanās notiek tālāk naga plātnītē.
Ļoti bieži sastopama ziemā, kad ir krasas temperatūras maiņas, – telpās silts, sauss gaiss, bet ārā auksts, vējains, rokas nosalst, āda un nagi ir sausi.
Novēro arī tiem, kuri darbā daudz saskaras ar ķīmiskām vielām vai ūdeni.
• Nagu iedobītes (mazi, neregulāri izkārtoti punktveida iedobumi). Ļoti raksturīgi pie psoriāzes, arī ekzēmas, perēkļveida plikpaurības.
• Naga plātnītes plaisa garenvirzienā (vertikāla plaisa, sākas no naga brīvās malas). Raksturīgi trausliem nagiem. Iemesli: vitamīnu deficīts, malnutrīcija (uzturvielu trūkums organismā), ilgstošs darbs ar ķīmiskām vielām vai ūdeni.
Ja darbs ir ar ūdeni vai ķīmiskām vielām, jāpiemeklē ūdensizturīgi elpojoša materiāla cimdi un roku aizsardzības līdzekļi. Iespējami vairāk jākopj rokas, jālieto barojoši krēmi, saudzīgi attīroši līdzekļi, kas nekairina un nesausina ādu.
• Gareniskās vertikālās vagas jeb rievas (viena vai vairākas). Vienam nagam – cēlonis var būt cista, fibroma, fibrokeratoma. Ja tā veidojas naga valnītī, pie naga saknes jeb matriksa, augot tā nospiež šūnas, kas atbildīgas par naga veidošanos, un attiecīgi tur veidojas rieva. Cik liela ir cista, tik liela būs rieva.
Visiem nagiem novērojams vecāka gadagājuma cilvēkiem: nagi kļūst raupji, vairs nav gludi un spīdīgi. Tas skaidrojams ar fizioloģiskām organisma izmaiņām. Savukārt jaunākiem cilvēkiem tas var liecināt par ilgstošām, hroniskām slimībām, perifēru vaskulāru slimību, reimatoīdo artrītu u.c.
• Pulksteņstikla nagi jeb Hipokrata pirksti (nagi izteikti apaļas formas). Raksturīgi insulta, hemiplēģijas (ķermeņa vienas puses paralīze), aneirismas gadījumā, pēc neiroloģiskas smadzeņu traumas, var būt saistīts ar artrītu, ļaundabīgu audzēju, arī plaušu patoloģijām – bieži smēķētājiem, kad attīstās HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība). Taču var būt idiopātiski – nezināmas izcelsmes dēļ.
• Nagu sabiezējums (nags biezs, raupjš, dzeltenīgs). Bieži pie sēnīšu infekcijām, cēlonis var būt arī psoriāze, ihtioze jeb ādas zvīņošanās, keratodermija (pēdapakšu un delnu pārragošanās). Lai noskaidrotu, jāveic naga analīzes.
• Pterygium (proksimālā naga valnīša iestiepšanās, kas veido V veida ādas iestiepumu pār naga plātni). Visbiežāk pēc traumas, kad bojāta vai iznīcināta naga sakne. Šajā vietā vairs neveidojas nags, bet valnīša iestiepums.
• Leikonīhija (balti plankumi vai punkti). Dēvē arī par nagu ziedēšanu. Visbiežāk pēc naga traumas (tā var būt pat ļoti viegla, nemanāma). Izteiktas baltas horizontālas līnijas jeb daļa naga iekrāsojas balta, novēro pie aknu cirozes, hemodialīzes pacientiem, pēc ķīmijterapijas.
• Krāsas izmaiņas (melnas vai brūnas svītriņas naga garumā vai plankumi). Ja novēro pigmenta līnijas parādīšanos, jādodas pie dermatologa, kas izvērtē, vai pigmenta šūnu sakopojums, kas lokalizējas naga matriksā, ir labdabīgs vai ļaundabīgs (iespējams, melanoma).
Var būt skabargveida asinsizplūdums, kas rodas pēc traumas. Līdz ar naga augšanu brūnais krāsojums izzūd, taču pigmenta radīts naga veidojums ne. Krāsas izmaiņas var novērot arī psoriātiskiem nagiem.
Nagi aug lēnām. Pilnībā roku nags nomainās vidēji pēc 6 mēnešiem. Pēc izmaiņu cēloņa novēršanas naga bojājums vēl kādu laiku būs redzams.
