Krāpšanās vai cilvēka faktors? Kulāros izskan runas par Vācijas negaidītajiem panākumiem olimpiskajās spēlēs 10
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pekinas olimpiskajās spēlēs renes sporta veidos dominēja Vācija, jo īpaši bobslejā, kur vīru konkurencē “manšafte” izcīnīja piecas no sešām medaļām, vēl divas dāmu sacīkstēs un tikai monobobā, kur dalībnieces startē ar vienādu tehniku, vācieši palika bešā.
Jau sen tiek runāts par Vācijas pārsvaru tehniskajā jomā, kuluāros izskanot arī domugraudiem par iespējamu tehnisko noteikumu apiešanu jeb krāpšanos. Piemēram, Latvijas izlases ilggadējais treneris Sandis Prūsis intervijā Latvijas Televīzijai pēc četrinieku sacensībām tā arī pateica – vācieši pēdējo 50 gadu laikā tikai vienā olimpiādē (2014. gadā Sočos) spēlējuši pēc noteikumiem un godīgi, togad paliekot bez medaļām.
“Tas jau paliek smieklīgi, ka ar 22. startu var izcīnīt trešo vietu. Tas nav bobslejs, jo uzvar inženierija, nevis sports,” tiešs bija Prūsis. Līdzīgi domā arī citu valstu bobsleja komandās, jo daudzi saprot, ka šādā lietu kārtībā vāciešus uzvarēt ir teju neiespējami.
Aizmugurējā ass
Ja neapmierinātība pieņemsies spēkā, Starptautiskajai bobsleja un skeletona federācijai (IBSF) būs nopietni jādomā par stingrākiem (līdzvērtīgākiem) tehniskajiem noteikumiem. Bijušais bobslejists, tagad treneris un bobsleja kamanu konstruktors Jānis Skrastiņš “Latvijas Avīzei” sacīja, ka IBSF Tehniskās komitejas priekšsēdētājs Kristofs Langens ir apņēmības pilns kaut ko darīt lietas labā.
“Tehniskās komisijas sanāksme būs 5. maijā, bet līdz tam federācijas var iesniegt priekšlikumus, lai tehniskajā ziņā nebūtu tiek liela plaisa starp Vāciju un pārējiem. Vācijai ir valsts uzņēmums “FES”, kas ražo sporta inventāru un arī kamanas, ieguldot milzu līdzekļus, kas citiem nav pieejami. Tur strādā inženieri, kas vienmēr centušies apiet noteikumus.
Šobrīd stāsts ir par aizmugurējās ass stiprinājumu pie kamanu korpusa, kas nav korekti uztaisīts. No tehnisko kontrolieru puses ir bijis daudz aizrādījumu un strīdu par to, kā vācieši interpretē noteikumus, taču viņi ar juristu un inženieru palīdzību, bakstot ar pirkstu noteikumu tekstā, allaž uzsvēruši, ka tas ir atļauts,” skaidro Skrastiņš, kurš ir Bobsleja Tehniskā centra (BTC) līdzīpašnieks un direktors. Vācija allaž bijusi klāt pie tehnisko noteikumu izstrādes, kamēr, piemēram, latviešiem tādas iespējas nav.
“Viņi ieliek tādu tekstu, kur parādās spraugas, kur var kaut ko manipulēt, un to izmanto. Korekti tas nav, un to redz visi pārējie, bet līdz šim ko mainīt nav izdevies. Lai kādam nebūtu šādas priekšrocības, noteikumus var vienkāršot, taču jābūt kādam, kas to virza. Langens, lai arī pats ir vācietis, ir apņēmības pilns to darīt, jo tas ir acīm redzami, ka šobrīd tas nav godīgi attiecībā pret citiem,” saka bobu būvētājs.
Pekinā divnieku sacensībās 23 no 30 ekipāžām startēja ar BTC ražotajām kamanām, savukārt četriniekos lielākā daļa brauc ar “Wallner” bobiem. Variants būtu, līdzīgi kā monobobā, pāriet uz visiem vienādām kamanām. “Var jau mainīt viskautko, bet tad viss, ko federācijas līdz šim ir ieguldījušas tehnikā, ir jāmet ārā un jāsāk pirkt no jauna. Tas nebūtu prātīgi. Tehniskā puse bobslejam ir klātesoša no pirmsākumiem, taču tāpēc pastāv noteikumi, lai tos ievērotu,” uzsver Skrastiņš.
Frīdrihs nav neuzvarams
Tikmēr Latvijas bobsleja leģenda Jānis Ķipurs priekšplānā izvirza nevis vienas valsts tehnisko pārsvaru, bet cilvēka faktoru. “Teikšu atklāti, biju nedaudz vīlies, ka sportisti un treneri nevēlējās atzīt, ka netiek īsti galā ar olimpisko trasi. Diemžēl viens no galvenajiem attaisnojumiem bija kosmiskais attālums līdz vācu tehnikai un ka pret viņiem mēs neko nevaram izdarīt. Manuprāt, tā gluži nav, tā drīzāk atruna.
Bez šaubām, vāciešiem ir lieliska tehnika, iespējams, kaut kāda neliela priekšrocība arīdzan, bet nekādā ziņā tik liela, kā dzirdēju attaisnojumos. Mums pašiem bija jātiek galā ar trasi, bet tas neizdevās. Cik spēju izanalizēt no tā, ko parādīja televīzijā, varēja redzēt, ka mūsējiem trases augšdaļā nav skaidras koncepcijas, kā šajā trasē jābrauc.
Vācieši ar savu lielo treneru kolektīvu trasi atkoda labāk, un tas ir svarīgākais iemesls viņu pārsvaram. Četriniekos sezonas pēdējā Pasaules kausa posmā un Eiropas čempionātā Ķibermanis uzvarēja tos pašus vāciešus ar visu viņu supertehniku. Kāpēc uzvarēja?
Tāpēc, ka brauca labāk! Lai uzvarētu, startā jābūt labākiem kaut par simtdaļu un pēc tam jāiegūst labs izejas ātrums. Trases augšdaļā ir jāattīsta ātrums, bet mūsējie to zaudēja. Jā, Hāfers pie bronzas divniekos tika ar starta laikiem otrajā desmitā, bet trasē viņš no vāciešiem brauca vislabāk. Ķibermanim bija uzmanīgs braukšanas stils, tas nebija pietiekami brīvs, viņš nelidoja.
To vienmēr esmu uzsvēris, ka ir jālido, jāatbrīvojas un vairāk jāriskē. Meistarība un pieredze ir pietiekama, lai riskētu, bet Oskars palika ļoti piesardzīgs un tas izpaudās tieši trases augšā,” secina Ķipurs. Lai arī bobslejā rezultātu veido vairākas komponentes, 1988. gada olimpiskais čempions uzskata, ka svarīgākais joprojām ir cilvēks.
“Nevar taču apgalvot – ja mums būtu vācu kamanas, mēs noteikti uzvarētu. Ar Frīdrihu arī tagad var cīnīties, lai gan viņš šobrīd neapšaubāmi ir pirmais numurs pasaulē. Jābūt visu laiku astē un jāizmanto katra pretinieka kļūda. Šoreiz mēs to neizmantojām,” uzskata Ķipurs.
