Krāpšanās apjomi ar Booking.com pieauguši par 900%. Svarīgi ieteikumi, kā nepalikt bez naudas un naktsmītnes 0
Svētki ir pļaujas laiks ne tikai tirgotājiem, bet arī krāpniekiem. Apvienotajā Karalistē (AK) krāpšanas gadījumi pirmssvētku sezonā ik gadu palielinās. Pieauguma skaitļi ir iespaidīgi – pat par 150%. Pēdējā laikā blēžiem talkā nāk mākslīgais intelekts (MI), jo ar tā palīdzību var ne tikai uzrakstīt perfektus e-pastus angļu valodā, bet pat viltot pazīstama cilvēka seju un balsi videoierakstā.
Dziļviltojumi sociālajos tīklos
Tie, kuri lieto sociālās saziņas platformu “Facebook”, noteikti pamanījuši ne vienu vien aizdomīgu reklāmu ar pazīstamu cilvēku fotogrāfijām vai video, aicinot kaut ko iegādāties vai ieguldīt naudu. Tā galdnieks no Braitonas Dezs Hīlijs, “Facebook” reklāmā ieraugot Mārtinu Lūisu, kas Lielbritānijā ir labi atpazīstams un populārs finanšu eksperts, ilgi nedomājot, atsaucās sludinājumam, kurā Lūiss kopā ar Īlonu Masku aicina investēt īpaši ienesīgā bitkoinu projektā. 10 minūšu laikā Dezs saņēma zvanu no “finanšu konsultanta”, kurš sevi dēvēja par Karlu. Karls it kā investēšanas vajadzībām atvēra kontu bankā “Revolut”, uz kuru Dezam bija jāpārskaita sākotnēji 1000 mārciņas (1201 EUR). Vēlāk uz kontu tika pārskaitītas vēl 5000 sterliņu mārciņas (6008 EUR), kas bija visi viņa ietaupījumi, taču, pārliecināts par neticamu 50% investīciju ienesīgumu, Dezs aizņēmās vēl 70 000 (84 116 EUR) no četriem dažādiem aizdevējiem.
Reiz, izdzirdot telefona sarunu ar “finanšu konsultantu”, Deza dēls pamanīja, ka fonā skan repa mūzika, kas šķita ļoti aizdomīgi, un lūdza tēvu nekavējoties vērsties policijā. Par laimi, divas no bankām, no kurām Dezs aizņēmās naudu, aizņēmumu anulēja, taču lētticīgais investors nu ir parādā 20 000 mārciņu plus vēl 6000 mārciņu procentu maksājumos (kopā – ap 31 243 eiro), nemaz nerunājot par paša pazaudētajiem ietaupījumiem.
Krāpnieku “Facebook” reklāma bija dziļviltojums, tas ir, viltoti attēli, video vai audio ieraksti, izveidoti ar MI palīdzību.
Lielākā daļa publiski pieejamo MI vietņu neatļauj izmantot slavenību balsis, foto vai videomateriālus, lai radītu jaunus dziļviltojumus, taču diemžēl eksistē platformas, kur to ir iespējams izdarīt. Nākotnē “Facebook” īpašnieks “Meta” gan sola ieviest seju atpazīšanas tehnoloģiju, lai tādējādi cīnītos ar slavenību ļaunprātīgu izmantošanu reklāmās. Diemžēl pašlaik “Facebook” nespēj pat atpazīt klonētus viltus profilus, par spīti daudzu lietotāju ziņojumiem, tādēļ jāšaubās, cik efektīva būs cīņa ar dziļviltojumiem, kuri tiek ievietoti kā apmaksāta reklāma.
Apkrāpj autobraucējus, ceļotājus un kurjerpasta klientus
Dažādu krāpšanas shēmu ir tik daudz, ka vienā rakstā tās visas pat nav iespējams uzskaitīt. Piemēram, autobraucējiem jāuzmanās no atgādinājumiem par neapmaksātiem automašīnas novietošanas sodiem, un, saņemot šādu ziņu, nedrīkst klikšķināt uz klāt pievienoto linku. Tas, visticamāk, aizvedīs uz viltotu vietni, kur, gluži kā īstajā mājaslapā, tiks pieprasīts ievadīt automašīnas reģistrācijas datus. Sekos paziņojums, ka ir neapmaksāts sods, ko tūlīt ar kredītkarti nepieciešams apmaksāt.
Daudzās stāvvietās AK vairs nav iespējams maksāt skaidrā naudā, tikai ar kredītkarti vai telefona lietotni, tādēļ autovadītāju ērtībai redzamās vietās ir kvadrātkodi, kas maksāšanu paātrina un atvieglo.
Veikli darboņi tikmēr jau iemanījušies īstajiem kvadrātkodiem virsū uzlīmēt viltotus. Tie aizved uz krāpnieku mājaslapu, turklāt neīsti kvadrātkodi var būt ne tikai stāvvietās, bet arī restorānos, pat krāpnieku sūtītos e-pastos.
Tāpat savairojušies automašīnu un citu preču pārdošanas sludinājumi, kas izskatās pārāk labi, lai būtu patiesība. Sazinoties ar pārdevēju, nekavējoties tiek pieprasīts iemaksāt depozītu, aizbildinoties ar to, ka interese ir milzīga. Pēc naudas pārskaitīšanas pircējs tiek bloķēts, pārdevēja profils – dzēsts.
Krāpšana plaukst un zeļ arī viltus mājaslapās, piedāvājot populāras preces par neticami zemām cenām. Labākajā gadījumā preces nekad netiks saņemtas, bet sliktākajā – kredītkarte un personas dati nonāks noziedznieku rīcībā.
Daudzi briti ir uzķērušies uz bezmaksas ceļojumu piedāvājumiem, kas parasti tiek izsūtīti uz e-pastu, nez kādēļ noticot, ka pasaules lielākās aviokompānijas dala aviobiļetes par brīvu.
Vēl salīdzinoši nesen bija viegli atšķirt krāpnieku rakstītos e-pastus lauzītās un jocīgās angļu valodas dēļ, bet tagad ar MI palīdzību iespējams uzrakstīt visai ticamas vēstules. Par laimi, latviešu valoda mākslīgajam intelektam joprojām sagādā grūtības, tādēļ viltotās VID vēstules, pieprasot steidzamu maksājumu, tiek uztvertas teju vai ar pateicību un sava kuriozā satura dēļ nereti arī sagādā jautrus brīžus.
Balss viltošana angliski, iedodot MI īsu balss ierakstu un pretī saņemot sev vēlamo tekstu, ierunātu attiecīgā cilvēka balsī, strādā labā līmenī, līdz ar to tā jau aktīvi tiek izmantota dažādās krāpšanas shēmās.
Arī šādos viltojumos latviešu valoda, par laimi, pagaidām ir MI klupšanas akmens.
Vēl Apvienotajā Karalistē ir izplatīta krāpšanās ar paciņu piegādi, sūtot paziņojumus, ka sūtījumu nevarēja piegādāt, tādēļ jāmaksā par uzglabāšanu. AK dažādu kurjerpastu ir daudz, un tiešām var gadīties, ka sūtījums kādu iemeslu dēļ nav piegādāts, turklāt pirms svētkiem pirkumu mēdz būt tik daudz, ka var aizmirsties, kas vēl nav piegādāts.
Ieperinās naktsmītņu vietnē
Tiem, kuri grasās doties ceļojumā gada nogalē, izmantojot visā pasaulē populāro “Booking.com”, vajadzētu zināt, ka noziedznieki apsēduši arī to. “Booking.com” pagājušajā gadā izpelnījās pasaules apmeklētākās ceļošanas un tūrisma vietnes godu, un tiek lēsts, ka pēdējā pusotra gada laikā krāpšanas gadījumu skaits šajā platformā ir palielinājies līdz pat 900%. Viena no populārākajām krāpšanas metodēm ir pikšķerēšana, blēžiem sūtot e-pastus “Booking.com” vārdā vai arī uzdodoties par rezervētās viesnīcas pārstāvjiem – pat lietojot “Booking.com” ziņojumapmaiņas sistēmu. Parasti blēžu stāsts izklausās diezgan ticams, radot sajūtu, ka steidzami nepieciešams uzklikšķināt uz konkrētā linka, kur jāveic jauns maksājums, lai labotu iepriekš pieļauto kļūdu, jo pretējā gadījumā draud rezervācijas atcelšana.
Mākslīgā intelekta pieejamība krāpniekiem dod iespēju ģenerēt gramatiski pareizus e-pastus, atstājot pagātnē iespēju atpazīt krāpšanu pēc lauzītās angļu valodas, un diemžēl daudzi cilvēki nedomājot klikšķina uz linkiem, kas ielādē ierīcēs ļaunatūru vai liek pārskaitīt naudu. Nereti mērķis ir arī sensitīvu personas datu iegūšana.
Atrodami arī piedāvājumi, kur krāpnieki reklamē ekskluzīvu īpašumu par neticami zemu cenu. Maksājums tiek pieprasīts caur “Booking.com”, taču, ceļotājiem ierodoties norādītajā adresē, izrādās, ka īpašums vai nu neeksistē, vai netiek izīrēts. Tiesa, pats “Booking.com” strādājot pie tā, lai šādu krāpšanas veidu izskaustu, taču acīmredzot tas nenotiek gana ātri, tādēļ ceļotājiem tiek ieteikts iepriekš pārbaudīt attiecīgā īpašuma atsauksmes un reitingus, kā arī ar, piemēram, “Google Images” palīdzību pārliecināties, ka sapņu villas bilde nav nočiepta no kādas foto bibliotēkas. Arī neticami zemai cenai vajadzētu radīt aizdomas.
Vēl eksistē “darba piedāvājums” – viltus ziņa no “Booking.com”, aicinot novērtēt viesnīcas, par to piedāvājot labu samaksu.
Pirms sākt “darbu”, nepieciešams iemaksāt nelielu summu, kā arī nosūtīt personas datus, kas vēlāk noziedzniekiem lieti noderēs.
Kā neuzķerties? Ir vairāki ieteikumi, un viens no tiem ir atcerēties, ka “Booking.com” nekad neprasīs nosūtīt kredītkartes datus, personas kodu vai paroli e-pastā. Tāpat jāatceras, ka maksājumi jāveic “Booking.com” platformā, nevis tieši servisa sniedzēja vietnē.
Pieprasa viltus maksājumu
Britu banka “HSBC” brīdina par viltīgu veidu, kā ceļotāji tiek krāpti restorānos, lidostās un populāros tūrisma galamērķos. Aicinot norēķināties par kādu lētu pirkumu, piemēram, dzērienu vai saldējumu, viltus darbinieks pasniegs mobilo kredītkaršu lasītāju un lūgs ievadīt PIN numuru. Taču tas nenostrādās, un PIN vajadzēs ievadīt vēlreiz.
Patiesībā pirmajā reizē ierīce tiek pasniegta brīdī, kad jāievada nevis PIN numurs, bet gan summa. Domājot, ka tiek ievadīts PIN, kas ir, piemēram, 1234, upuris ievada maksājuma summu – 1234 eiro. Kad tiek lūgts ievadīt PIN otru reizi, tad transakcija tiek apstiprināta, un noziedznieka kontā ieripo veseli 1234 eiro. Lai sevi pasargātu, tiek ieteikts vienmēr pārliecināties, kāda summa tiek maksāta, bet, ja transakcija “nenostrādā”, tad jāpieprasa čeks, kas pierāda nenotikušo darījumu. Ja krāpšana tomēr notikusi, par to iespējami ātri jāsazinās ar savu banku.
