Iespējama krāpšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana: atklāj, kāpēc kriminālvajāšanai lūdz izdot Saeimas deputātu 0
Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) kriminālvajāšanai lūgts izdot saistībā ar šajā parlamenta sasaukumā, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Orlovs aģentūrai LETA pastāstīja, ka Ģenerālprokuratūra lūdz Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.
Pārkāpums veikts 13.Saeimas sasaukuma darbības laikā, proti, no 2018.gada novembra.
Adamovičs aģentūrai LETA, pagaidām gan neatklājot, ar kādu konkrētu gadījumu saistīta lieta, uzsvēra, ka apsūdzībai nepiekrīt.
Adamoviča advokāte Ieva Garanča aģentūrai LETA pastāstīja, ka kriminālprocess ir sākts saistībā ar transporta un dzīvojamo telpu īres kompensācijām. Deputātam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) inkriminē aptuveni 83 eiro lielas transporta izdevumu kompensācijas un aptuveni 2000 eiro lielas dzīvojamo telpu īres kompensācijas izkrāpšanu.
Aizstāvība uzskata, ka Adamoviča gadījumā ir runa par normatīvā regulējuma interpretācijām.
“Deputātam ir tiesības uz dzīvojamās telpas kompensāciju, taču nevienā regulējumā nav pateikts, cik ilgs laiks amatpersonai mājoklī jāpavada. Jautājums ir par biežumu, proti, cik daudz un ilgstoši deputātam jāatrodas dzīvoklī, par kura īri viņš saņem kompensāciju,” norādīja advokāte.
Attiecībā uz transporta izdevumiem ir divi čeki, par kuriem KNAB ir pretenzijas.
Deputāts gan konstatējis, ka vienā gadījumā viņš ir kļūdījies, tāpēc čeks ir anulēts un kompensāciju viņš valstij atmaksājis.
Savukārt otrā gadījumā, deputāts un aizstāvība nenoliedz degvielas uzpildīšanu Adamovičam nepiederošā automašīnā, taču Adamovičs ar šo spēkratu bija devies darba pienākumos, līdz ar to likumpārkāpumu nav pieļāvis, tomēr arī šajā gadījumā viņš summu atmaksājis valsts budžetā, skaidroja advokāte.
Deputāts sev nepiederošā auto degvielu uzpildījis, jo viņa personīgajam transportlīdzeklim tobrīd bija tehniskas problēmas.
Krimināllikums par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā paredz brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Par dienesta viltojumu, ja tās izdarīts mantkārīgā nolūkā var piemērot brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt par krāpšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Kā ziņots, šodien plkst.12 notiks Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, kurā plānots lemt par Ģenerālprokuratūras iesniegumu saistībā ar parlamenta piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret 13.Saeimas deputātu Adamoviču.
Piedalīties sēdē aicināts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora pienākumu izpildītājs Ando Skalbe. Adamovičs aģentūrai LETA apstiprināja, ka arī piedalīsies sēdē.
Ģenerālprokuratūra bija saņēmusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinājumu sākt kriminālvajāšanu pret kādu 13.Saeimas deputātu, aģentūrai LETA apstiprināja Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Māris Leja, neatklājot, pret kuru deputātu un par kādu tieši nodarījumu rosināts sākt kriminālvajāšanu.
Adamovičs aģentūrai LETA atzina, ka KNAB viņam iepriekš ir noteicis aizdomās turētā statusu.
Gadījumā, ja komisija uz parlamenta sēdi virzīs jautājumu par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai, viņš balsos par sevis izdošanu tai.
KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka 31.augustā rosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vienu 13.Saeimas deputātu. Ievērojot, ka procesa virzītājs attiecīgajā krimināllietā ir prokuratūra, KNAB nav tiesīgs izteikties par krimināllietu, kas nav tā lietvedībā.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai parlaments lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.
Ja deputāts apcietināts, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ievēlējusi vai apstiprinājusi.
