Krāpšanā apsūdzētā diplomāta Brēmaņa tiesu pasludina par slēgtu 0
Šodien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa tiesvedību pret bijušo diplomātu Rūdolfu Brēmani pasludināja par slēgtu. Pirmā tiesas sēdē pagājušā gada jūlijā gan bija atklāta, bet tajā lieta netika vēl skatīta pēc būtības. Man gan izdevās uzzināt, ka runa ir par piecām naudas summām, kas savukārt kopā veido apsūdzībā minēto valstij nodarīto materiālo kaitējumu.
Šīs summas ir 48 152,15 eiro, 33 754,87 eiro, 2920,66 eiro, 471,30 eiro un 17 422,29 eiro. Kopā 102 721,27 eiro.
Ārlietu ministrijas (ĀM) kā cietušās institūcijas materiālā kaitējuma kompensācija ir 85 298,96 eiro – starpību Brēmanis ir valstij jau atmaksājis.
Brēmani apsūdz par nelikumīgām darbībām ar čekiem, ar auto apdrošināšanu un ar komandējumiem. No likuma viedokļa apsūdzība ir par svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu; par krāpšanu lielā apmērā; par piesavināšanos lielā apmērā; par valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas radījis būtisku kaitējumu valstij un tas darīts mantkārīgos nolūkos; par valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas radījis smagas sekas.
Kopš 2017. gada sākuma ĀM ir pārtraukusi darba attiecības ar Brēmani.
Apsūdzība ir par laika posmu no 2013. līdz 2016. gadam, kad Brēmanis bija pilnvarotais lietvedis Latvijas vēstniecībā Apvienotajos Arābu Emirātos (tas tobrīd bija augstākais amats šajā vēstniecībā) un, iespējams, arī par laiku, kad pirms lietveža amata viņš bija ĀM ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļas vadītājs. Informāciju par iespējamiem tiesību aktu pārkāpumiem esot atklājusi ĀM pati iekšējās procedūrās un dienesta pārbaudēs un par to ziņojusi tiesībsargājošajām iestādēm.
Interesanti, ka jau pirmajā tiesas sēdē jūlijā Brēmaņa advokāts Egons Rusanovs lūdza noteikt tiesvedību kā slēgtu, jo, lūk, tikšot izskatīta Ārlietu ministrijas darbība, finansējums un lietvedības dokumenti, kas esot ierobežotas pieejamības informācija. Šo lūgumu atbalstīja arī prokurore Lada Bogojavļenska un ĀM juriste Kristīne Rogule.
Tiesnesis Zigmunds Dundurs nolēma pusstundu padomāt par šo lūgumu un atgriezies pasludināja, ka, tā kā neviens neesot runājis ne par kādām konkrētām objektīvām norādēm un dienesta dokumentiem, viņš neredzot pietiekamu pamatu, lai tiesvedību pasludinātu par slēgtu. Tātad tiesvedība būs atklāta.
Šodien K. Rogulei jau bija pamatojums, kāpēc tiesas sēdei jābūt slēgtai.
Galvenais: krimināllietas materiāli saistīt ar Ārlietu ministrijas darba informāciju, diplomātiju un arhīva lietām, kam noteikta 30 gadu atklātības ierobežošana. Tāpat lietā esot materiāli, saistīti ar valsts drošību un noslēpumiem, politiskām aktivitātēm un ārpolitikas interesēm. Turklāt arī liecinieki, ja paliks atklāta tiesvedība, baidīšoties atklāt klasificētu informāciju.
K. Rogule uzsvēra, ka šajā gadījumā sabiedrības intereses zināt par šo tiesvedību vērtējamas zemāk par zaudējumiem, kas varētu rasties valstij, atklājot lietas materiālus.
Tiesvedības gaitā plānots uzklausīt Hosamu Aminu Elimanu, kas bijis sekretārs vēstniecībā Apvienotajos Arābu Emirātos, vietējais līgumdarbinieks (pēc manas informācijas, Irānas pilsonis), viņa sievu Katerinu Minakovu.
Pēc tam arī tiesa uzklausīs Latvijas Republikas vēstniecības padomnieku Apvienotajos Arābu Emirātos Zigmāru Zilgalvi, LR ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku LR Pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO (Ņujorkā) Andreju Pildegoviču, LR ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Krievijas Federācijā Māri Riekstiņu, ĀM Iekšējā drošības departamenta direktori Agnesi Kalniņu, LR ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Apvienotajos Arābu Emirātos Astru Kurmi, ĀM finanšu politikas departamenta direktora vietnieku Arni Jermacānu, ĀM personāla departamenta direktori Lauru Mežecku, LR ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Dānijas Karalistē Aldu Vanagu, padomnieci Latvijas Republikas vēstniecībā Ukrainā Irēnu Putniņu, pirmo sekretāru LR vēstniecībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Oskaru Fridmani, padomnieku LR vēstniecībā Grieķijas Republikā Ģirtu Jaunzemu, kā arī Ivo Īli.
R. Brēmaņa manta ir arestēta, un viņš nedrīkst izbraukt no Latvijas.
