Krāpnieki nesnauž arī kaimiņzemē: atmaskota jauna krāpniecības shēma 19
Austrumu prefektūras kriminālpolicijas darbinieki Igaunijā tur aizdomās kādu drīz pilngadību sasniegušu jaunieti, kurš noziedzniekiem nodevis izkrāptu naudu, vēsta Igaunijas portāls “Postimees”.
Austrumu prefektūras krimināllietu biroja priekšnieks Rainets Juse pastāstīja, ka jaunietis turēts aizdomās par deviņām krāpniecības epizodēm, un nodarīto zaudējumu apmērs sasniedz 42 000 eiro.
“Krāpnieki parasti darbojas ārzemēs un savervē vietējos jauniešus par naudas kurjeriem, izmantojot saziņas aplikācijas. Aicinām arī cilvēkus informēt policiju par vervēšanas mēģinājumiem. Ir svarīgi par šīm briesmām pastāstīt pusaudžiem, jo tādējādi varam operatīvi iejaukties un novērst jaunus upurus, un jaunieši nenonāks uz noziedzīgā ceļa, cerībā viegli nopelnīt,” sacīja Juse.
Noziedznieki ir atjautīgi
Šogad Igaunijā pieauguši gadījumi, kad krāpnieki telefonsarunā cilvēkam paziņo, ka tuvinieks izraisījis vai iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā un ka steidzami nepieciešama nauda ārstēšanai. Persona tiek lūgta ātri atrast skaidru naudu un nodot to kurjeram, kurš ierodas pie krāpniecības upura mājās.
Krāpnieki vēršas pie cilvēkiem dažādu institūciju vārdā un aizbildinoties. Piemēram, 18. aprīlī cietušais saņēma zvanu no personas, kas sevi pieteica kā “Tele2” telefona operatoru, kura paziņoja, ka līgums tiks mainīts.
Dažas minūtes vēlāk tika ziņots, ka piezvanīja policija un paziņoja, ka telefona operators patiesībā ir krāpnieks, un policijai nepieciešama palīdzība, lai viņu aizturētu. Lai to izdarītu, noziedznieks, kurš sevi pieteica kā policists, lūdza personu aiznest skaidru naudu uz pakomātu, lai notvertu krāpnieku, kurš it kā ieradīsies pēc naudas. Kādai personai tā izkrāpti gandrīz 30 000 eiro.
Savukārt, 4.aprīlī kāda 90 gadus veca sieviete saņēmusi it kā izsaukumu no prokuratūras. Viņai teica, ka negadījumu izraisījusi viņas meita un par viņas ārstēšanu jāmaksā liela nauda. Sieviete nodeva skaidru naudu kurjeram, kurš ieradās viņas mājās un iepazīstināja ar sevi, kā prokuroru.
Viru rajona prokuratūras prokurore Riina Bogena atgādina, ka prokuratūras darbinieki nekad neprasa cilvēkiem naudu telefonsarunā.
«Diemžēl blēži sevi piesaka arī kā valsts darbiniekus, tostarp policistus un prokurorus. Patiešām, saskaroties gan ar prokuratūru, gan policiju, dažkārt rodas situācijas, kad cilvēks ir parādā valstij, taču šajos gadījumos tas cilvēkam nekad nav pārsteigums,» skaidroja Bogena. Viņa atgādināja, ka pirms finansiālās saistībām, tiek veiktas procesuālas darbības un pēc tam personai tiek nosūtīts dokuments, piemēram, naudas soda paziņojums vai nolikums, kurā ir norādīts arī konkrēts maksājuma termiņš un vadlīnijas pārskaitījuma veikšanai valsts iestādes kontā.
“Maksājumi valstij nekādā gadījumā nav jāveic uzreiz, uz privātpersonu kontiem vai skaidru naudu nododot pie durvīm.”
Krimināllietu biroja priekšnieks stāstīja, ka shēmas reizēm ir neticamas, taču blēži cilvēkus samulsina un tā izdodas izkrāpt naudu. “Ja saņemat satraucošu zvanu, veltiet laiku apdomai, pirms rīkojieties, vai pajautājiet padomu saviem mīļajiem.
Visvairāk mūs satrauc cilvēki, kas savās mājās ielaiž svešiniekus, nezinot, kas ir šis cilvēks un kāds ir viņu patiesais nolūks. Neizpaudiet telefona sarunā ar svešinieku savu mājas adresi, PIN kodus un citus datus, ar kuriem noziedznieki var jūs ietekmēt un pēc tam iegūt naudu,” sacīja Rainets Jūse.
