Krāpnieki darbojas pārliecinoši – izkrāpti 12 miljoni; cietušie paši apstiprina maksājumus bankā 31
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti 12,037 miljoni eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Kopumā 2022.gadā īstenoti 5354 krāpšanas gadījumi, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika īstenoti 5246 krāpšanas gadījumi.
Vienlaikus pagājušajā gadā novērsti 5085 krāpšanas gadījumi par kopumā 5,607 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar 2021.gadu novērsto krāpšanas gadījumu skaits samazinājies par 14,6%, bet novērsto krāpšanas gadījumu apmērs palielinājies par 72,2%.
2022.gadā četrās lielākajās Latvija bankās konstatēti 2226 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2,961 miljonu eiro. Tāpat konstatēti 1987 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5,104 miljonus eiro, un 1141 cita veida krāpšanas gadījums, izkrāpjot 3,972 miljonus eiro.
Salīdzinājumā ar 2021.gadu telefonkrāpšanas gadījumu skaits samazinājies par 30%, izkrāptajai summai sarūkot par 40,2%.
Vienlaikus investīciju krāpšanas gadījumu saits pērn pieaudzis par 55,1%, izkrāptajai summai augot par 14,5%, bet cita veida krāpšanas gadījumu skaits palielinājies par 45,4%, izkrāptajai summai pieaugot 2,4 reizes.
Pagājušajā gadā izdevies novērst 1769 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 1,424 miljoniem eiro, 3020 investīciju krāpšanas mēģinājumu par 3,173 miljoniem eiro un 296 citus krāpšanas mēģinājumus par 1,01 miljonu eiro.
2021.gadā Latvijā četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumu, izkrāpto līdzekļu apmērs sasniedza kopumā 11,064 miljonus eiro. Vienlaikus 2021.gadā izdevās novērst krāpšanas mēģinājumus 3,257 miljonu eiro apmērā.
Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir “Swedbank”, seko “SEB banka”, banka “Citadele” un “Luminor Bank” filiāle Latvijā, liecina Finanšu kapitāla tirgus komisijas un Finanšu nozares asociācijas dati.
Digitālie krāpnieki pērn Igaunijas iedzīvotājiem izvīluši vairāk nekā piecus miljonus eiro
Igaunijas policija pērn saņēmusi informāciju par 740 gadījumiem, kad krāpnieki telefoniski, ar pikšķerēšanas ziņām vai viltus mājaslapām mēģinājuši apkrāpt cilvēkus, kuriem nodarīti zaudējumi vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā.
Pagājušajā gadā policijai Igaunijā ziņots par 267 investīciju krāpniecības gadījumiem. Šādās shēmās krāpnieki ieguvuši kopumā vairāk nekā trīs miljonus eiro. Savukārt krāpniecības, nelikumīgi iegūstot bankas datus, gadījumu skaits sasniedzis 473, kopējiem zaudējumiem sasniedzot divus miljonus eiro.
Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta Ziemeļu prefektūras Kriminālizmeklēšanas biroja vadītājs Urmets Tambre informēja, ka
2022.gadā Igaunijā vidēji divi cilvēki dienā kļuva par krāpnieku upuri un nav pazīmju, ka šāda veida krāpniecības aktivitātes rimtos.
Viņš stāstīja, ka gandrīz visi krāpnieki, kas uzrunā Igaunijas iedzīvotājus, atrodas ārvalstīs, tādēļ ir neiespējami viņus apturēt un gandrīz neiespējama ir arī izkrāptās naudas atgūšana. Tambre teica, ka
naudu krāpnieki ātri pārvieto dažādos kontos līdz to izņem skaidrā naudā ārvalstīs vai pārvērš kriptovalūtā, tādēļ izņēmuma gadījumā izkrāpto naudu var atgūt, ja apkrāptais nekavējoties sazinās ar savu banku un aptur pārskaitījuma izpildi.
Policijā norādīja, ka investīciju krāpniecību skaits ir par pusi mazāks nekā ar bankas datu iegūšanu saistīto krāpniecību skaits, tomēr zaudētā naudas summa ir daudz lielāka, tādēļ tiesībsargājošās institūcijas iesaka visiem, kas pirmo reizi interesējas par iespējām investēt, konsultēties ar speciālistiem savā bankā, kā to darīt droši.
