Gribējuši palīdzēt 12
Ar Laimu un Ēriku tiekos Mērsragā, kur viņi īrē dzīvokli. Pirms tam viņi kādu laiku dzīvojuši Ogres pusē, kur strādājuši dārzniecībā. Šobrīd Laima iztiku pelna veikalā, bet Ēriks ir bezdarbnieks un veselības problēmu dēļ nevarot atrast darbu. Māte par savu dēlu stāsta haotiski. Ar viņu nav bijušas labas attiecības jau kopš mazotnes. Guntars darījis blēņas, par huligānismu un laupīšanu nokļuvis cietumā, kur māte viņu apmeklējusi, sūtījusi naudu. Pēc iznākšanas no cietuma Guntars daudz dzēris, nokļuvis reanimācijā un iedzīvojies sirds problēmās. Nevarējis pat pa trepēm uzkāpt, strādāt, bijis jāpērk dārgas zāles, naudas nav bijis. Guntars raudājis un lūdzis palīdzību, un tad māte nolēmusi lūgt ziedojumus, dēls tam piekritis. Tā kā Guntars turpinājis ik pa laikam iekrist lielos plostos, nolēmuši, ka nauda tiks sūtīta uz mātes konta un izsniegta dēlam pēc vajadzības. Savukārt Ēriks, kas labi saprotas ar datoru, palīdzējis ar tehnisko pusi. Tā lūgumvēstules sākušas ceļot pie adresātiem, māte vēstulēs gan bija mainījusi dēla vārdu – nosaukusi par Edgaru.
Laima apgalvo, ka dēlam izsniegusi vairāk nekā 1000 eiro no saziedotā, bet 1000 eiro policija atradusi mājās un izņēmusi.
“Es tikai gribēju palīdzēt dēlam, lai arī kā mums bija gājis. Ģimenes ārste man teica, ka citas mātes jau sen būtu atmetušas ar roku. Dēls mani tagad apmelo un grib dabūt cietumā manu draugu, ar ko dzīvoju kopā un kuru viņš neieredz,” man saka 48 gadus vecā Laima.
Pa to laiku, kad policija jau bija sākusi interesēties par ziedojumiem Guntaram, Ēriks ar līdzīgu metodi sāka vākt ziedojumus sev, jo viņam deformējoties kakla skriemeļi un esot aizdomas par audzēju galvā.
“Ja cilvēki lūdz naudu krosa motocikliem un ceļošanai uz Antarktīdu, kāpēc tad es nevaru lūgt palīdzību, lai cīnītos ar ļaunu slimību?” man jautā 53 gadus vecais Ēriks.
