Krakšķ locītavās. Vai par to jāuztraucas? 0
Kāpjot pa kāpnēm, krakšķ potītes, spēlējot badmintonu, atskan klikšķi plecā, bet citiem knikšķ pirksti, tos atliecot un strauji paraujot. Vai par to būtu jāsatraucas?
Locītavas kaut reizi ir krakšķējušas katram neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa. Skaņas efekts rodas, saskaroties saitēm, cīpslām vai locītavu virsmām. Tas novērots gandrīz visām mūsu trīssimt locītavām, īpaši tām, kuras ikdienā vairāk noslogojam. Visraksturīgākās ir sūdzības par ceļu, pēdu, potīšu un roku pirkstu locītavām, taču savdabīgās skaņas var radīt arī tās, kas atrodas starp mugurkaula skriemeļiem.
Kā skaidro Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārsts Mārcis Jēgers, visbiežāk locītavu krakšķēšanas cēlonis ir to nestabilitāte – muskuļu un cīpslu disbalanss, kad tie pārbīdās vai pārlec viens pār otru. Traumatologs novērojis, ka bieži pat tiem, kuri apmeklē fitnesa treniņus, trūkst balansa starp visām muskuļu grupām.
Reizēm krakšķi atskan no rīta pamostoties, jo atslābušās locītavas, sākot tās noslogot, ieslīd savās vietās.
Šādas izpausmes cēlonis varētu būt arī šķidruma trūkums locītavā, kura dēļ tās kļūst stīvas. Tad būtu jādzer vairāk ūdens – vismaz 1,5–2 litri dienā –, lai tās kļūtu elastīgākas un vingrākas.
Gados vecākiem cilvēkiem cēlonis varētu būt osteoartrīts, kad sācis nodilt locītavas skrimslis. Ja knikšķ ceļi, iespējams, ir vaļīgas saites vai meniska deģeneratīvs plīsums.
Mārcis Jēgers uzsver – krakšķi vien neliecina par nopietnu problēmu, taču, ja ir arī sāpes vai ierobežotas kustības, nekavējoties jādodas pie traumatologa ortopēda. Ja šīs skaņas kaitina pašu un apkārtējos, būtu vērts konsultēties ar fizioterapeitu, kurš ieteiks vingrinājumus muskuļu stiprināšanai.