Valsts aicina pilsoņus noguldīt visos trijos pensiju līmeņos. Trešais brīvprātīgs. Diemžēl pārliecinājos, ka trešajā līmenī noguldītā nauda padsmit gados nav nesusi ienākumus… 4
Trešajā pensiju līmenī pats neuzkrāju, jo banku komisijas procents tur ir visaugstākais. Laikam bankas rēķinās ar to, ka jūs no valsts varat atgūt nodokļu atvieglojumus par iemaksāto summu un ka nenervozēsit par šo fondu ienesīgumu. Turklāt gan trešajā pensiju līmenī, gan uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai ir apzināti augsts komisijas procents – par to bankas klusē un cer, ka klienti arī klusēs, jo no mīnusiem tos izvilks valsts ar pārmaksātā nodokļa atmaksu.
Otrais pensiju līmenis, kurā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvelk 6%, jau ir obligāts lielākai daļai strādājošo. Ar kādu domu 30 uzņēmēji ir izveidojuši “Indexo” pensiju fondu?
Lielākai daļai sabiedrības lielākais iekrājums ir otrais pensiju līmenis. Pašreizējo tirgu sadalījušas lielās bankas, kas 14 gadus mierīgi sēdēja un ar komisijas maksām pelnīja naudu. Bankām ir filiāļu tīkls un klienti, kuriem, kolīdz ienāk bankā, dod parak stīt pieteikumu uz tās apsaimniekoto pensiju plānu. Mums filiāļu nav. Klientu nav. Mums radikāli jāmaina spēles noteikumi, lai varētu piesaistīt cilvēku uzmanību.
Pirmkārt, atklāti runājam par to, par ko 14 gadus neviens nedomāja. Otrkārt, piedāvājam zemākas izmaksas. Treškārt, esam caurspīdīgi. Bankas parasti paņem no klienta naudu, iegulda jūsu izvēlētajā plānā un tad… pāriegulda citos dārgos fondos, kurus pārvalda paši. Un komisiju paņem dubultā. Mēs solām parādīt naudas ceļus. Ja tirgus iet uz leju, tad sapratīsiet, kāpēc.
Jūsu akcionāri solās apkalpot lētāk nekā bankas un ienest klientiem vairāk naudas. Vai tiešām uzņēmēji vēlas nopelnīt mazāk nekā bankas?
Šis ir apjoma bizness. Ja mēs varam iekustināt tautu un pārliecināt, ka šī vīzija ir spēcīga, tad arī mēs varam pelnīt. Jo mūsu izmaksas ir zemas. Apstaigājām pusi Rīgas uzņēmēju un 30 uzņēmēji ieguldīja kapitālā 2,3 miljonus eiro. Mēs šo naudu varējām savākt no trim četriem, kas bija uz to gatavi. Bet šajā gadījumā, kad uzņēmējam ieguldīta liela nauda, būtu grūti izvairīties no spiediena atgūt ieguldījumus īstermiņā. Mēs orientējamies uz ilgtermiņu.
Tā vai tā naudu turat “Svedbankā”, par ko jums jāmaksā. Kā sanāk tā zemā komisijas maksa?
Jā, mēs maksājam bankai komisiju. Mūsu noteiktajā komisijas maksā 0,75% gadā ir iekļauti viņu pieprasītie 0,09% gadā. Tā ir iespējami zemākā šobrīd.
Lai tāda tā paliktu, jums nepieciešams, lai lielākā daļa strādājošo pāriet uz “Indexo” pensiju plānu?
Nē, ar mūsu zemajām izmaksām pat vairāku gadu griezumā mums pietiek ar dažiem procentiem no tirgus (kas pavisam ir ap 30 miljardiem eiro), lai būtu rentabli. Dažas bankas pērn no otrā pensiju līmeņa ieguva 40 miljonus. Nav šaubu, ka izmaksu nosegšanai tām pietiek ar dažiem miljoniem. Pārējais ir krējums. Redzam, ka klienti ieinteresējušies par mums – pensiju plāns “Indexo Izaugsme” vienas nedēļas laikā piesaistījis astoņus miljonus eiro un 1100 dalībniekus.
Ja orientējaties uz ilgtermiņu, tad jau plānojat svārstīties līdz ar tirgu. Kam tas būtu pieņemams un kam ne?
Šim plānam mēs neiesakām pieteikties tiem, kam līdz pensijai palicis mazāk par desmit gadiem. Nākotnē izveidosim kādu konservatīvu plānu. Bet “Indexo Izaugsme” iegulda tirgū visā pasaulē – tirgus indeksos, kas nozīmē, ka tas ir pasargāts no kāda konkrēta uzņēmuma neveiksmēm. Toties tas nav pasargāts no tirgus svārstībām – tādām, kādas bija 2008. – 2009. gada krīzē. Tad tas aizietu mīnusos, bet pēc tam attīstītos kopā ar ekonomiku. Jāspēj sagaidīt krīzes beigas. Svārstāmies kopā ar krīzēm, bet augam līdz ar pasaules attīstību. Statistika rāda, ka ilgtermiņā šāda pieeja ir izdevīgāka nekā mēģinājums uzminēt gaidāmās tirgus svārstības. Tomēr neviens nevaram solīt nākotnē atkārtot pagātnes rezultātus.
Jūs esat ielauzušies banku tradicionālajā lauciņā. Tāpat kā ātro kredītu firmas izrāva patēriņa kreditēšanas pīrāgu no banku mutes. Tāpat kā savstarpējo aizdevumu platformas – kā “Mintos” – iegrauzušās noguldījumu biznesā. Vai ir vēl kādas jomas, kurās saredzat iespēju bankas atspiest vēl tālāk atpakaļ to seifos?
Pasaulē finanšu tehnoloģiju kustība ir ļoti spēcīga un tūkstošiem “fintech” uzņēmumu meklē veidus, kā ar modernajām tehnoloģijām radīt drošas alternatīvas banku pakalpojumiem. Piemēram, ASV ir tāds serviss “Mint”, kas saslēgts ar visām lielajām bankām, no klienta visiem kontiem savāc un izanalizē visus tēriņus un sniedz kopējo bildi, kur tērē par maz, kur – par daudz. To arī pats ASV lietoju.
Ir pat tāds skatījums, ka bankas ar laiku kļūs par infrastruktūras nodrošinātāju un ka pārskaitījumus, kredītus, noguldījumus nodrošinās neatkarīgie pakalpojumu sniedzēji. Bankas, protams, strīdas pretī un pašas izstrādā jaunus pakalpojumus. Viens ir skaidrs: pēc 10 – 15 gadiem viss izskatīsies ļoti atšķirīgi nekā šobrīd.
