Toms Kreicbergs: Krājot bagāts nekļūsi. Bet nodrošināts gan 4
Toms Kreicbergs savos samērā jaunos gados (32) strādājis investīciju bankās Volstrītā, uzrakstījis pāris grāmatu (gan fantastikas stāstus, gan romānus), konsultējis biznesu, pasniedzis Latīņamerikas dejas, bet tagad veido jaunu otrā līmeņa pensiju fondu.
Vai tik dažāda pieredze palīdz?
T. Kreicbergs: Volstrītā strādāju pie darījumu strukturēšanas un izgāju nākotnes vadītāju apmācības. Finanšu krīzes laikā piedzīvoju darbinieku plēšanos savā starpā, “dunču duršanu mugurā”. Ne tik traki, kā rādīts filmā “Volstrītas vilks”, tuvāk īstenībai ir drāma “Iespēju robeža” par kādu Volstrītas investīciju banku. Morāli noguru, studiju parādu nomaksāju, tad ieinteresēja rakstniecība.
Arī pašlaik Volstrītā strādā daži no Latvijas. Ir arī citi, kas raksta grāmatas. Man pašam tas liekas interesantākais dzīvē – ja var padarboties nopietni un dziļi dažādās dzīves jomās, tad biznesā šāda daudzšķautņaina pieredze ir ļoti noderīga.
Esmu studējis fiziku. Lai kaut ko ģeniālu sasniegtu, visu mūžu fokusēti jāiet šajā virzienā. Otra pieeja: iedziļināties vairākās jomās, kad rodas plašāks skats uz dzīvi, kas man noder rakstniecībā un biznesā. “Fizmatos” iemāca domāt. Ja vēl ir citas maņas, spēja citiem izskaidrot. Arī konsultējot uzņēmumu, pieņemsim, pogu ražošanā, es nevarēšu ieteikt, kā labāk taisīt pogas, toties, no malas skatoties, varu ieteikt, kā labāk veidot biznesu, tādējādi uzņēmumam ietaupot gan ar mārketingu, gan finanšu konsultācijām.
Jāatzīst, ka savā blogā www.tomskreicbergs.lv sarežģītās finanšu lietas protat skaidrot kodolīgi un sulīgi. Kā pelnīt naudu Latvijā. Kā kļūt bagātam. Ko šeit uzskatīt par bagātnieku…
Nav mans mērķis mācīt, kā kļūt bagātam. Ir daudzi ceļi, kā kļūt bagātam, un es tos norādu. Bet pats es tos neizvēlējos. Lielākā daļa, kas gribētu būt bagāti, dzīvo ilūzijās. Pat strādājot labi apmaksātā darbā un veidojot karjeru Latvijā, veltīgi gaidīt, ka kaut kad tas notiks. Tā tas nenotiek. Var kļūt labi nodrošināts, un tas nav slikti. Lielākajai daļai sabiedrības un arī man ar to pietiek – darīt darbu, kas patīk, mazliet uzkrāt vecumdienām. Krājot bagāts nekļūsi. Ja tu ej uz miljoniem, tad jāiet uzņēmējdarbībā, jāuzņemas riski un jābūt agresīvākam.
Kas ir bagātības mēraukla Latvijā? Kā Edgara Liepiņa dziesmā “tad man būtu sievu daudz”?
Katram tā ir atšķirīga. Es personīgi uzskatu, ka bagāts ir tas, kas ar uzkrājumiem vien var nodrošināt sev diezgan labu dzīves līmeni. Piemēram, ja kontā ir tikai viens miljons, pasaulē pieņemts uzskatīt, ka katru gadu var 4% izņemt ārā, neapdraudot ieguldītās naudas ilgmūžību. Ar 40 tūkstošiem gadā, pat samaksājot kapitāla pieauguma nodokli, var dzīvot, ne pirkstiņa nepakustinot.
Sataustāma bagātība ir kapitāla daudzums, kas dod pasīvus ienākumus, vienlīdzīgus ar TOP 1% strādājošo algu. Latvijā simtā, bet bagātākā daļa gada sākumā bija 7757 cilvēki, kas saņēma algu 4000 eiro vai vairāk. Pieņemot to kā etalonu nodrošinātai dzīvei, iznāk, ka kontā jābūt 1,2 miljoniem eiro. Pat šiem lielo algu saņēmējiem vajag 25 gadus, lai nopelnītu 1,2 miljonus. Bet šajā laikā arī jādzīvo. Skaidrs, ka, strādājot algotu darbu un krājot, bagāts nekļūsi. Līdz debesīm vēl tālu. Ir ārkārtīgi ilgi un smagi jāstrādā vai ļoti sāpīgi jāsper citiem, lai tur nonāktu. Tas noteikti rada emocionālu diskomfortu un sagrauž, kas mani nemotivē.
Ļoti svarīgi strādāt ar savu psiholoģiju, lai, pelnot naudu, nesāktu pakaļdzīšanās tam An drim, kuram ir bentlijs un par pieciem miljoniem vairāk. Lai neiedzīvotos kompleksos. Lai nejustos atkarīgs no darba devēja. Lai nebaidītos no ekonomikas sabrukuma. Nez vai tikai naudas dēļ ir vērts. Jāsaprot, kāpēc dzīvo.
Vai jūs nemulsina banku politika: tās aicina gan noguldīt naudu, gan vienlaikus – aizņemties līdz trešdaļai no algas? Cilvēkus mudina aizņemties, lai ieguldītu. Banka pelna abos gadījumos, bet ko iegūst tās klients?
To sauc par finanšu sabalansēšanu. Ātrie kredīti man nepatīk, jo statistika pierāda, ka tie vairāk velk nabadzībā nekā no tās ceļ ārā. Ir kredītu kategorijas, kas atvieglo dzīvi. Piemēram, hipotekārais, ja to izmanto piesardzīgi, nevis spekulatīvi un iegādājas mājokli gadījumā, kad ikmēneša maksājumi par to ir izdevīgāki nekā īres maksāšana. Tam pašreiz zemas procentu likmes. Vai tad izvēle īrēt un ieguldīt ir labāka?
Mašīnas līzings nav gudrākais aizņemšanās veids. Ekonomiski atbildīga izvēle tā ir tikai tad, ja tās iegāde palīdz radīt vērtību. Jāatšķir, kurā brīdī risini reālu ekonomisku problēmu un kurā – nodrošini sev luksusu. Tajā pašā laikā lieko naudu var ieguldīt tirgos, kuros var nopelnīt augstākas procentu likmes.
Tāpēc tur nesaskatu pretrunu.
