“Krājbankas” noguldītāju kompensācijām izmantoti starptautiskā aizdevuma līdzekļi 0
Latvijas valsts nespēja pati saviem spēkiem segt kompensāciju izmaksas “Latvijas Krājbankas” noguldītājiem, tāpēc nācās piesaistīt apmēram 200 miljonus latu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas.
Par to žurnālam “Otkritij Gorod” pastāstījis Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais premjerministrs Ivars Godmanis (LPP/LC).
“Saskaņā ar Eiropā pastāvošajām normām valstij jākompensē noguldījumi līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Izrādījās, ka mums nav naudas pat “Krājbankas” noguldītāju depozītu kompensēšanai. Noguldījumu garantijas fondā atradās tikai 150 miljoni latu no vajadzīgajiem 350 miljoniem. Labi, ka ir vēl arī SVF un Eiropas Komisijas programma. Citādi no kurienes mēs ņemtu naudu?” sarunā ar žurnālu sacījis Godmanis.
Bijušā bankas “Snoras” un “Krājbankas” īpašnieka Vladimira Antonova izteikumus par to, ka “Krājbankas” likvidācija ir cīņa ar Krievijas kapitālu, bijušais premjers uzskata par nepamatotiem.
“Ja Latvijā kāds cīnītos ar Krievijas kapitālu, tad jau no paša sākumā mums nebūtu vairāk par tagadējām 20 bankām,” skaidro Godmanis. “To dibināšanas kapitāls un noguldījumi galvenokārt nāk no Austrumiem, lielākoties no Krievijas – tiešā veidā vai caur ārzonām. Bet pirms līdzdalības bankas kapitālā nepieciešams saņemt atļauju no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.”
Vērtējot kredītportfeļa struktūru, var redzēt, ka ievērojama kredītu daļa izsniegta ārpus Latvijas robežām. “Tas arī ir viens no iemesliem tam, kāpēc mēs tik dziļi pārdzīvojam nu jau ceturto banku krīzi. Kāpēc Igaunijā nekā tāda nav? Krīzes laikā viņi bija laimīgi cilvēki, jo viņiem visā valstī ir tikai trīs vai četras bankas, un arī tās visas skandināvu. Tāpēc viņi tagad ir eirozonā, bet mēs nē,” akcentē politiķis. “Ja situācija ir labvēlīga, bankas kļūst par ievērojamu mūsu ekonomikas trumpi. Bet, tiklīdz sākas krīze…”
Pēc Godmaņa domām, īsto brīdi, lai izslēgtu “Krājbankas” scenārija atkārtošanos nākotnē, Latvija ir palaidusi garām, jau stājoties Eiropas Savienībā (ES).
“Ir valstis, kuras saglabā savas īpatnības. Piemēram, Kipra turas uz ārvalstu uzņēmumu reģistrācijas rēķina, tur ir zems nodoklis, ļoti ātri iespējams dibināt un slēgt firmas. Viņi iestājās ES ar šo bagāžu, un neviens viņiem nelika mainīt sistēmu. Latvija arī varēja pateikt: vēsturiski mēs apkalpojam dažāda veida klientus no Austrumiem, darbojamies kā ārzonas banka – dodiet mums iespēju iedibināt divas banku sistēmas. Viena būtu izteikti eiropeiska, saistīta ar visām garantijām (100 000 eiro). Bet otrā grupa – tāda pati kā Krievijā, kur noguldījumi netiek garantēti. Ja jūs piesaistāt naudu no Uzbekistānas un ieguldāt Ukrainā, pat, būdams gaišreģis, jūs nekad nespēsiet simtprocentīgi pārbaudīt, cik riskants ir šis bizness. Taču mēs šo brīdi palaidām garām,” skaidro Eiropas Parlamenta deputāts.
