Vents Armands Krauklis: Bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās. Ko darīt? 5
Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.
Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Kādi tam ir iemesli?
Līdz šim par krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā visbiežāk dzirdēts partiju priekšvēlēšanu programmu solījumos, taču skumjā realitāte ir tāda, ka alternatīvie aizdevēji savā darbībā ir ļoti ierobežoti. Piemēram, krājaizdevu sabiedrības nedrīkst kreditēt juridiskas personas.
Diskusijas ar Ekonomikas un Finanšu ministriju par speciālas atbalsta programmas ieviešanu, ar kuras palīdzību krājaizdevu sabiedrības varētu piesaistīt un izmantot arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ko dara citas ES valstis, ir beigušās bez cerētā iznākuma.
Tam, manuprāt, ir trīs galvenie iemesli.
Pirmkārt – par spīti tam, ka komercbankas nelabprāt kreditē reģionu uzņēmējus un iedzīvotājus, tiek saskatīti konkurences riski. Labvēlīgu apstākļu gadījumā nākotnē pavisam reāla var būt situācija, ka krājaizdevu sabiedrības kooperējas, kas ļautu izsniegt arī lielākus kredītus un garantijas.
Otrkārt – tās varētu būt dabiskas valsts ierēdņu bailes, ka palielināsies riski attiecībā uz noguldījumu drošību, jo valsts garantē krājaizdevu sabiedrību depozītus tāpat kā komercbankām.
Un treškārt – trūkst izpratnes visos līmeņos – gan politikas veidotāju, gan pašu patērētāju vidū par esošo situāciju reģionos. Nereti krājaizdevu sabiedrības tiek uzskatītas nevis par pilnvērtīgu finanšu pakalpojumu partneri, kas var sniegt savu labumu finanšu tirgum kopumā, bet gan par vienkārši lētu finansējuma avotu.
No vienas puses, var saprast bankas, jo administratīvais slogs, izsniedzot nelielus kredītus, kādi visbiežāk tiek prasīti reģionos, ir lielāks par gaidāmo atdevi. No otras puses, tieši šī situācija ir viens no iemesliem, kāpēc reģioni turpina tukšoties.
Ja topošais uzņēmējs ir izstaigājis vairākas bankas un saņēmis atteikumu finansējumam, lai sāktu mazo uzņēmējdarbību, zūd perspektīva un cilvēks dodas prom. Labākajā gadījumā pārvācas uz kādu lielāku Latvijas pilsētu, taču biežāk dodas laimi meklēt ārzemēs.
Šodienas apstākļos, kad tehnoloģijas ļauj strādāt attālināti un arī pandēmija ir iemācījusi, ka daudzus darbus efektīvi var veikt no mājām, kuras var arī neatrasties pilsētā, jautājums par kredītu pieejamību reģionu iedzīvotājiem un reģionālajiem uzņēmējiem ir jāsakārto ar steigu.
Politikas veidotāji mēdz apgalvot, ka šo tirgus nepilnību palīdz novērst Attīstības finanšu institūcija “Altum”. Lai arī “Altum” tiešām ir daudz labu atbalsta programmu, diemžēl situācija reģionos liecina, ka viena institūcija nevar nosegt visu spēles laukumu.
To atspoguļo arī statistika – “Altum” sniegtais atbalsts koncentrējas Rīgā, Pierīgā un lielajās pilsētās, jo, tāpat kā komercbanku, arī “Altum” kritēriji ir stingri, un nereti mazais reģionu uzņēmējs caur šo prasību sietu netiek cauri.
Risinājums, kas palīdzētu mazināt plaisu starp Rīgu un reģioniem, ir krājaizdevu sabiedrības, kas dotu labumu ne tikai sabiedrībai kopumā, bet arī stiprinātu finanšu pakalpojumu tirgu. Šo sabiedrību spēks ir tajā, ka, izvērtējot aizdevuma pieteikumus, tiek ne tikai ņemti vērā formālie kritēriji, bet vērtēts arī iesniedzējs.
Reģionos to iespējams izdarīt, jo cits citu pazīst – zina cilvēku, viņa spējas un var izvērtēt arī potenciālos riskus. Protams, tiek prasītas arī pamatlietas, naudas plūsmas aprēķins, taču to visu var izdarīt arī bez tik liela birokrātiskā sloga.
Tāpēc ārkārtīgi nozīmīgi ir veicināt krājaizdevu sabiedrību attīstību gan no tiesiskā, gan normatīvo aktu viedokļa, neierobežojot kreditēšanu un ļaujot izsniegt aizdevumus arī juridiskām personām.
Papildus minētajam – krājaizdevu sabiedrības būtu viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt ātro kredītu bēdu, kura daļēji attīstījusies arī banku kredītpolitikas dēļ.
Reģionos mazie uzņēmēji pēc tam, kad nav ieguvuši finansējumu komercbankā, vēršas pie ātro kredītu izsniedzējiem, lai iegūtu līdzekļus, piemēram, tehnikas iegādei, pēc tam – maksā mežonīgus procentus un nereti nonāk kredītu parādu jūgā.
Ļaujot pilnvērtīgi darboties krājaizdevu sabiedrībām, ātro kredītu biznesa apjomi samazinātos, ļaujot no apburtā loka izkļūt daudziem reģionu iedzīvotājiem.
