Eiropā finanšu kooperatīvi apvienojas, piedāvā jaunus pakalpojumus biedru piesaistei 1
Krājaizdevu sabiedrības (KS) ES pēc finanšu krīzes kļuvušas drošākas un aizvien vairāk rosina reģionu izaugsmi, šāds secinājums radās pēc aizvadītajā nedēļā Rīgā notikušās starptautiskās konferences, ko rīkoja Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa Eiropas Parlamentā sadarbībā ar Krājaizdevu apvienību (KAA) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).
Lietuvā atbalsts iesācējiem
“Mēs izpētījām, ka divus gadus pēc dibināšanas darbību turpina vairāk nekā 90% no iesācējuzņēmumiem, bet pēc četriem gadiem darbību ir pārtraukuši tikai 15% no tiem, kas sāka,” konferencē stāstīja Lietuvas Centrālās KS pārstāvis Fortunats Dirginčjuss. Atbalsta programmas īstenošanas laikā plānoto 1000 darba vietu vietā izveidotas 3137 darba vietas, 1000 aizdevumu vietā izsniegti 1273 aizdevumi 19,89 miljonu eiro vērtībā, norakstīti tikai 50 aizdevumi. Patlaban Lietuvā sākts programmas otrais posms, kura laikā KS rosinās mazo uzņēmējdarbību ar 22 milj. eiro apsaimniekošanu.
Lietuva nav KS meka, tomēr finanšu kooperatīvu, tā dēvē kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kustības izveidē ir tikusi daudz tālāk nekā Latvija un Igaunija. Lietuvā 74 KS ir apvienojušies aptuveni 150 000 biedri, kas pārstāv 121 tautsaimniecības nozari. Valstī ir izveidota centrālā – otra līmeņa savienība.
Centrālā savienība īsteno KS uzraudzību, tās pārraudzībā atrodas stabilizācijas fonds un likviditātes fonds. Stabilizācijas fondā patlaban ir uzkrāti 5 milj. eiro, tajā KS ir jāiemaksā 1% no to piesaistīto depozītnoguldījumu summas. Pavisam Lietuvas KS pieder aktīvi 450 milj. eiro vērtībā. Lietuvā pēc tam, kad finanšu krīzes laikā organizētās noziedzības darbību rezultātā bankrotēja vislielākā KS ar 20% tirgus daļu, daudz nopietnāk pieķērās risku vadībai. Pavisam krīzes laikā bankrotēja trīs KS, kuru biedri saņēma valsts garantēto noguldījumu kompensāciju.
Jāatzīmē, ka finanšu krīzes laikā Lietuvas KS sabiedrības uzticēšanās samazinājās no 60% līdz 3%, bet patlaban tā atkal ir atgūta līmenī, kāds bija pirms banku krīzes. Lietuvā paredz – pēc desmit gadiem KS būs par 30% mazāk. Iemesls – apvienojoties tās darbosies efektīvāk.
Polijā darbojas pilsētās
Polijas nacionālās kooperatīvo noguldījumu un krājaizdevu savienības asociācijas pārstāvis Pavels Gršesiks uzsvēra – KS patlaban ir katrā valsts pilsētā, kur dzīvo vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. “Bankas mazajās pilsētās slēdz filiāles, un KS nereti kopā ar kooperatīvajām bankām paliek vienīgās finanšu pakalpojumu sniedzējas,” tā P. Gršesiks. Viņš precizē, ka atšķirībā no Latvijas un Lietuvas Polijā KS ar lauksaimniekiem sadarbojas ļoti maz. Tas skaidrojams ar to, ka aizvadītā gadsimta 90. gados KS Polijā sāka darbību, balstoties uz industrializācijas plāniem. Tās drīkstēja dibināt vien rūpnīcās, vēlāk profesionālajās organizācijās. Dibinātāji bija arī arodbiedrības, tostarp “Solidaritāte”.
Patlaban Polijā pavisam 1456 nozaru 48 KS ir apvienojušies 2 070 000 biedru – tātad vairāk nekā Latvijas iedzīvotāju. Kopējās KS aktīvu vērtība ir aptuveni četri miljardi eiro. P. Gršesiks vērsa uzmanību – 2013. gadā KS apvienoja 2,6 miljonus biedru. Pēc otras lielākās KS bankrota, kuru izraisīja patlaban jau cietumā sēdošie darboņi, KS biedru kļuvis mazāk.
Arī Polijā pēc KS bankrota to biedri no Noguldījumu garantiju fonda saņēma kompensāciju. Polijā KS piedāvāto pakalpojumu klāsts biedriem ir daudz plašāks nekā Latvijā. Bez naudas kontu apkalpošanas, depozītnoguldījumiem un aizdevumiem KS biedri, piemēram, saņem arī biznesa pakalpojumus, var pasūtīt kredītkartes un debetkartes, izmantot investīciju produktus, veikt norēķinus. KS ir savas internetbankas un telefonbankas.
“Ja mēs nepiedāvāsim cilvēkiem vajadzīgos finanšu pakalpojumus, viņi KS kustībā neiekļausies,” plašo piedāvājuma klāstu skaidro P. Gršesiks. Polijas KS pieder ceļojumu aģentūras, tās nodrošina brokera pakalpojumus. Daudz tiek domāts par darbu ar sabiedrību, tāpēc KS ir sava izdevniecība, tiek izdots žurnāls. Padomu par finanšu pakalpojumiem KS bez maksas sniedzot ikvienam Polijas iedzīvotājam, ne tikai KS biedriem. Polijā KS var apkalpot uzņēmējus kā fiziskās personas, nevis kā juridiskās personas. KS drīkst apkalpot arī nevalstisko sektoru, tostarp baznīcas un kooperatīvus.
Īrijā piesaistīs jauniešus
Īrijas krājaizdevu sabiedrību savienības pārstāvis Deivids Metjū vērsa uzmanību, ka KS līdz 1997. gadam Īrijā neuzskatīja par banku konkurentiem. “Ķeltu tīģera” lēciena laikā no 1980. līdz 1997. gadam kāpa slikto parādu īpatsvars, cilvēki KS pakalpojumu vietā sāka izmantot banku pakalpojumus, KS aizdevumi kļuva dārgāki. Savukārt finanšu krīzes laikā 40 Īrijas KS vajadzēja atbalstu no KS stabilitātes fonda, viena KS pārtrauca darbību.
Svarīgi, ka KS Īrijā ar trim miljoniem biedru, tostarp 1,8 miljoniem aktīvu biedru un 600 000 aizņēmēju un 15,2 miljardiem eiro aktīvu, ir svarīgs spēlētājs tautsaimniecībā. Īrijā ir pieci miljoni iedzīvotāju, tātad gandrīz katrs trešais no viņiem ir aktīvs KS biedrs. Īrijas KS sistēmā 2500 darbinieku saņem algas, bet 7500 cilvēku darbojas brīvprātīgi. Finanšu krīzes laikā īri saprata un izvērtēja kļūdas, tostarp neprofesionālo aizdevumu piešķiršanu, izveidoja stingrāku uzraudzības sistēmu, mainīja risku vadību un izvirzīja stingrākas prasības profesionāļiem, kas KS padarīja stiprākas. Īrijā ir ļoti izdevīgi aizdevuma nosacījumi – maksimālā aizdevumu procentu likme ir 12%, tomēr pēc krīzes cilvēki baidās aizņemties naudu. Arī savās KS.
“Mums ir jātrenē un jāmāca cilvēki, kas KS darbojas pēc pārliecības, nevis par atlīdzību, jāmaina aizņemšanās kultūra, jāiesaista KS jaunieši, tas ir vislielākais izaicinājums, un jāpiesaista KS darbam īstie cilvēki,” svarīgākos darbus nosauc D. Metjū. Īrijā notiek KS apvienošanās process, kopš 2010. gada KS skaits samazinājies par 79 KS.
ViedokLis
Rihards Strenga, Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs: “Šāda līmeņa starptautiskā konference par krājaizdevu sabiedrībām notika pirmo reizi Latvijā, un iesākto tradīciju noteikti turpināsim. Redzam skaidru vīziju un iespējas, kā krājaizdevu sabiedrības var veicināt ekonomisko izaugsmi reģionos un uzlabot Latvijas iedzīvotāju labklājību. Strādāsim pie esošo krājaizdevu sabiedrību stiprināšanas, jaunu krājaizdevu sabiedrību veidošanas un likumdošanas uzlabošanas, lai varētu kreditēt arī mazos uzņēmējus un atļautu krājaizdevu sabiedrībām sadarboties.”
