Foto – Shutterstock

Beidz krākt! 0

Tiem, kuri krāc mēreni un tikai guļot uz muguras, nav nepieciešama īpaša ārstēšana. Lai netraucētu apkārtējo naktsmieru, pidžamā muguras daļā var iešūt tenisa bumbiņas vai kastaņus, kas liks ieņemt pozīciju uz sāniem. Nelielas problēmas gadījumā mazliet var līdzēt kaklā pūšamie aerosoli, kas mitrinās rīkles gļotādu un mazliet klusinās vibrācijas skaņu, taču to nevajadzētu uzskatīt par ār­stēšanas metodi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Līva Šperla-Skritņika domā, ka arī deguna plāksteriem, kas paceļ uz augšu nāsis, diez vai būs liela nozīme, taču tiem, kam ir ļoti mīksti deguna skrimšļi, var palīdzēt nazālie dilatatori: degunā ieliek mazu “knaģīti”, kas neļauj nāsīm ieelpas laikā sakļauties.

Ja radušās aizdomas par apnoju, pirmā vizīte pie miega speciālista ilgst apmēram stundu. Vēlams, lai pacients atnāktu kopā ar kādu tuvinieku, jo slimnieks pats nespēj novērtēt, kā viņš guļ. Vienkāršākos gadījumos veic poligrāfiju, kad ar speciālu aparātu mājās naktī guļot reģistrē elpošanas apstāšanās epizodes un skābekļa deficītu. Ja simptomi liecina, ka pacientam ir vismaz vidēji smaga apnoja, pa nakti jāpaliek klīnikā, lai veiktu daudzpusīgu izmeklējumu polisomnogrāfiju, pieslēdzot slimnieku diagnostiskai aparatūrai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atklājot apnoju, katram pacientam tiek meklēts individuāls risinājums. Vieglākos gadījumos ārstēšana norit apmēram pusgadu, bet smagākos – līdz pat trim gadiem. Līva Šperla-Skritņika stāsta, ka viņas jaunākajam operētajam apnojas pacientam bijuši seši gadi, bet vecākais slimnieks – 87 gadus vecs kungs – sacījis, ka pirms nāves vēl gribot paelpot un kārtīgi izgulēties.

Ja ir mēles saknes problēmas vai apakšžoklis guļot krīt uz aizmuguri, lieto speciālu mutes aparatūru, kas neļauj tam aizslīdēt priekšā elpceļiem.

Gandrīz visiem derēs gaisa spiediena aparāts ar masku (CPAP, angliski – continuous positive airway pressure). “Daudzi jautā, vai ar to nav neērti gulēt,” stāsta Līva Šperla-Skritņika. “Iedomājieties, ka cilvēks katru nakti gadiem ilgi guļ kā ar spilvenu uz sejas. Skābekļa koncentrācija asinīs samazinās līdz pat 30%, un tas nozīmē, ka pacients būtu jāievieto reanimācijas nodaļā. Tas, kurš naktīs ilgstoši nav elpojis, uzliekot atbilstoši piemeklētu masku un ar aparātā pareizi noregulētu spiedienu, kārtīgi atpūšas ar atvērtiem elpceļiem – kā visi esam pieraduši, un no rīta jūtas mundrs.”

Dažiem šo ierīci ir vieglāk piemeklēt pēc elpceļu operācijas, kad veselības stāvoklis nedaudz uzlabojies. Lietojot gaisa spiediena aparātu, daudziem samazinās arī liekais svars, jo, pa nakti atpūšoties, dienā ir vairāk enerģijas un tādēļ viņi kļūst fiziski aktīvāki. Savukārt, neārstējot apnoju, atbrīvoties no liekajiem kilogramiem ir gandrīz neiespējami. Skābekļa deficīts nopietni ietekmē arī vielmaiņas procesus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.