Žurnālistes eksperiments, pētot savu krākšanu, un pieredze, iegūstot saldu miegu 0
Kas traucē miegam
Ņem vērā – es krācu! Tā allaž brīdinu. Man pašai sava krākšana netraucē. Tas ir līdzīgi, kā savu lodi nedzird. Miegu pārrauj vien dzīvesbiedra kārtējais lūgums pagriezties uz sāniem, jo, iespējams, tad krācu mazāk. Vienreiz tam jāpieliek punkts! Gribu zināt, kāpēc tā notiek un kā šo vainu mazināt.
Krākšanas un miega diagnostiku veic Miega slimību centrā un tā filiālē Ventspilī, kā arī Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijā. Šādas ievirzes laboratorija vēl ir Liepājā.
Vizīte pie miega slimību ārsta ilgst gandrīz stundu. Mani sīki iztaujā par miegu, dzīves ieradumiem un pašsajūtu. Izklaušina, apskata mutes dobumu, jo tajā nereti meklējams krākšanas iemesls, piemēram, ir lielas mandeles, palielinātas mīkstās aukslējas, pārlieku mazs vai izvirzīts apakšžoklis. Man neko tādu neatrod.
Kāpēc rodas krākšana? Viens no iemesliem ir sašaurināti elpceļi, kas parasti ir liekā svara dēļ. Līdzīgi kā upe, kas platā vietā plūst lēni un klusi, bet šaurākā skaļi burbuļo, jo ūdens skrien ātrāk. Arī sašaurinātajos elpceļos gaisa plūsma kļūst ātrāka un izraisa mīksto audu vibrāciju.
Uzzinu, cik daudz kaitējuma veselībai var nodarīt krākšana, pareizāk sakot sekas, ko rada ar to saistītā kaite – obstruktīvā miega apnoja. Iemiegot muskulatūra atslābinās, un audu smaguma ietekmē jau tā sašaurinātie elpceļi aizkrīt. Rodas pauze elpā.
“Tajā brīdī organisms nesaņem skābekli, sāk pazemināties skābekļa līmenis asinīs. To varētu salīdzināt ar niršanu. Pamēģiniet pusminūti noturēties zem ūdens – pēc tam nevarēsiet vien atelsties, sirdsdarbība paātrināsies, asinsspiediens paaugstināsies,” skaidro Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža. Tāpat notiek miegā, kad pietrūkst skābekļa. Tas organismā izraisa aizsargreakciju, trauksmi. Aizmigušais tiek izrauts no dziļā miega fāzes, mainās normāla miega struktūra. Ja šādas epizodes nakts laikā notiek bieži, pamatīgi cieš veselība.
Viegla miega apnoja ir tad, ja naktī elpošana daļēji vai pilnībā apstājas līdz 100 epizodēs. Smagos gadījumos tas notiek 500 un vairāk reižu! Cilvēks dienā ir miegains un saguris. Taču daudz bīstamāk ir tas, ka elpas trūkums un smakšana miegā var būt viens no cēloņiem, kāpēc rodas sirds un asinsvadu slimības, infarkts vai insults, arī cukura diabēts. Pētnieki ir pierādījuši šo saslimšanu saistību ar smago miega apnoju.
Kā es devos kosmosā
Vai arī mana krākšana saistīta ar miega apnoju? To iespējams uzzināt, ņemot talkā polisomnogrāfijas metodi. Izmeklējumi notiek miegā ar speciālu aparātu. Vienu nakti jānoguļ citādi – ar ķermenim pievienotiem sensoriem, kas fiksē organismā notiekošo. Tiek reģistrēta gaisa plūsma caur muti un degunu, krūškurvja un vēdera kustības elpojot, sirdsdarbība, ķermeņa stāvoklis guļot, skābekļa koncentrācija asinīs, smadzeņu aktivitāte, krākšana… Miega grafiskais pieraksts pasaka visu – vai tā laikā apstājas elpošana, cik ilga tā ir, vai ciešais miegs ir izjaukts.
Pirms likšanās guļus vēderu un krūtis apjožu ar īpašu aparātiņu un sensoriem. Vēl vienu sensoru piespraužu rādītājpirkstam, tad iekabinu deguna kaniles, caurulītes elpai un nospiežu podziņu. Jūtos kā kosmonauts, kam tūlīt jāstartē uz Mēnesi. Naktī guļu nemierīgi, uztraucos, ka tik nenosprūk kāds vadiņš.
Izmeklējums rāda, ka es tiešām diezgan bieži krācu, taču elpošanas traucējumi ir viegli, maz izteikti, tātad veselībai vēl nav bīstami. Tomēr jāuzmanās, lai nepieaugtu svars. Jo tieši liekais svars visbiežāk iespaido elpceļu sašaurināšanos.
